Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 2,0%, savukārt salīdzinājumā ar 2015. gadu patēriņa cenas 2018. gada aprīlī bija par 5,5% augstākas, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt mēneša laikā patēriņa cenas kāpa par 0,2 procentiem.

Pēc EM aplēsēm, apģērbu un apavu cenu kāpums bijis straujākais aprīlī kopš 1998. gada. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,5 procentiem.

Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere atzīst, ka relatīvi zemais mēneša inflācijas līmenis (+0,2%) Latvijā šā gada pirmajos mēnešos gan ir nedaudz negaidīts. Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā samazinājās par 0,5%, pat neskatoties uz to, ka naftas cenām pasaulē aprīlī bija vērojams būtisks kāpums - mēneša laikā tās vidēji pieauga par 9%. Mēneša beigās tās sasniedza 75 ASV dolārus par barelu, kas bija augstākais līmenis kopš 2014. gada decembra.

Tāpat aprīlī samazinājās pārtikas cenas, lai gan aprīlī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums. Cenu kritums pārtikai aprīlī iepriekš bija novērots vien 1999. gadā, 2002. gadā un krīzes laikā 2009. gadā. Aprīlī sezonai raksturīgo dārzeņu cenu pieaugumu šogad kompensējis cenu kritums piena produktiem, sviestam, olām un maizei.

Arī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijā sviesta ražotāja cena martā turpināja pazemināties. Šogad martā sviests maksāja 5065 eiro tonnā, kas ir par 5,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš. Tomēr sviesta cena Latvijā ir augstāka nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, kur sviesta tonnas cena martā bija 4837 eiro. Tiesa, ES sviesta cena sākusi kāpt, mēneša laikā cenai pieaugot par sešiem procentiem.

Pēc EM aplēsēm, apģērbu un apavu cenu kāpums bijis straujākais aprīlī kopš 1998. gada. Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,5 procentiem.

I. Šnīdere prognozē, ka šogad vidējā gada inflācija būs līdzīga 2017. gadā vērotajai. To ietekmēšot dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu palielināšanos, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.

Patēriņa cenu kāpumu gada griezumā (+2% ) Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa vērtē paredzamu un stabilu. «Inflāciju veicinošie faktori šogad ir sabalansēti starp iekšējiem, ko atspoguļo pakalpojumu cenu dinamika, un ārējiem faktoriem, ko ietekmē energoresursu un atsevišķu pārtikas produktu cenu kāpums,» secina L. Silakaktiņa. Gada laikā kāpušas ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu (ūdensapgādes, apkures, gāzes) cenas. Arī degviela šā gada aprīlī maksāja par 7,6% dārgāk nekā pirms gada.

«Šobrīd naftas cenai ir augšupejoša dinamika, ko nosaka vairāki faktori. Pirmkārt, vienošanās starp naftas eksportētājvalstu organizāciju OPEC un citām 11 pasaulē lielāko naftas ieguves un eksporta valstīm nepalielināt naftas ieguves apjomus līdz 2018. gada beigām. Otrkārt, naftas krājumu kritums ASV un, treškārt, saasinātā politiskā situācija Tuvajos Austrumos - reģionā, kur atrodas vienas no lielākajām naftas ieguves vietām. Ņemot vērā šos faktorus, tiek prognozēts mērens naftas cenas pieaugums arī turpmākajos mēnešos. Līdz ar to sagaidāms, ka arī degvielas cenas Latvijā turpinās palielināties. Papildus tam jāatzīmē, ka no šā gada sākuma tika palielināta akcīzes nodokļu likme naftas produktiem, kas arī nedaudz paaugstina degvielas cenas,» uzsver L. Silakaktiņa.

***

Viedokļi

Linda VILDAVA, Swedbank ekonomiste:

- Pagaidām preču inflācija Latvijā turas pretī pasaules tendencēm. Pasaules pārtikas cenas pēdējos mēnešos rāda augšupejošu tendenci, ko galvenokārt noteicis graudu un piena cenu sadārdzinājums. Taču pārtikas cenas Latvijā aprīlī, salīdzinot ar martu, saruka. Par spīti naftas cenu kāpumam, degvielas cenas aprīlī Latvijā mēneša griezumā sarukušas. Kopš aprīļa vidus arī eiro dolāra kurss ir zaudējis vilkmi un nedaudz vājinājies, Eiropas izaugsmei palēninoties. Pasaules tendences vietējās cenās var atspoguļoties ar nokavēšanos, tādēļ iepriekšminētajiem faktoriem ir potenciāls cenu paaugstinošs efekts turpmākajos mēnešos.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:

- Kā rāda līdzšinējās tendences, pakalpojumu sadārdzināšanās turpināsies. To veicina pirktspējas kāpums, kā arī straujais izmaksu pieaugums. Pārtikas cenu kāpums šogad ir kļuvis lēnāks, kaut izmaiņas dažādās grupās ir krietni atšķirīgas. Potenciālo pārtikas cenu kāpumu varētu bremzēt nopietna konkurenta pieteikums ienākšanai Latvijas tirgū, kā arī labvēlīgi laikapstākļi. Tāpat patērētājam labvēlīgā virzienā ir sakustējušās arī piena cenas.

Kā potenciālais ārējais inflāciju veicinošs risks parādās energoresursu cenu kāpums. Inflācija šogad būs straujāka nekā eirozonā, taču līdzīgi pērn uzrādītajam tempam - 2,7 procentiem.

Mārtiņš ĀBOLIŅŠ, bankas Citadele ekonomists:

- Relatīvi zems inflācijas līmenis Latvijā šā gada pirmajos mēnešos gan ir nedaudz negaidīts, ņemot vērā akcīzes nodokļa palielinājumu degvielai un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī pietiekami straujo darba algu kāpumu, taču, protams, ir pozitīvi patērētājiem un vienlaikus ļauj domāt, ka arī darba tirgū bezdarbs joprojām atrodas virs dabiskā līmeņa. Gada otrajā pusē inflācija Latvijā, visticamāk, nedaudz pieaugs, taču šogad kopumā tā būs zemāka, nekā tika prognozēts vēl gada sākumā.

Kopš aprīļa sākuma naftas cenas pasaulē gan ir jūtami pieaugušas, un līdz ar eiro kursa kritumu pret ASV dolāru turpmākajos mēnešos redzēsim degvielas cenu pieaugumu arī Latvijā. Vienlaikus turpmākajos mēnešos varētu pieaugt arī siltumenerģijas cenas. Kopš pērnā gada sākuma tās Latvijā palikušas gandrīz nemainīgas, lai gan pasaules naftas cenas šajā periodā augušas par 5-10%. Tādēļ līdz nākamās apkures sezonas sākumam, visticamāk, redzēsim siltumenerģijas tarifu kāpumu.