Jau desmit un vairāk gadu dažādām Latvijas valdībām ir nācies taisnoties, kāpēc izputējušo uzņēmumu maksātnespējas procesi velkas ļoti ilgi un nenodrošina uzņēmumu kreditoriem iespējas atgūt vismaz lielāko daļu no naudas, kas tiem pienākas no izputējušajiem uzņēmumiem. Ne vienmēr pareizi, bet pārliecinoši ir vainot par to maksātnespējas administratorus. Līdz ar 2014. gada novembrī notikušo Dzintara Rasnača atgriešanos tieslietu ministra amatā valsts ļoti konsekventi maina administratoru darba nosacījumus, kam lielā mērā seko administratoru personālsastāva nomaiņa un kopskaita sarukums.

Acīmredzamas jeb skaitliski izsakāmas ietekmes uz maksātnespējas procesu rezultātiem šīm pārmaiņām pagaidām nav, par ko vēl var taisnoties, ka pārmaiņas izdarīt nebija viegli. Pirms gadiem trijiem četriem ļoti lielus iebildumus izraisīja priekšlikums noteikt maksātnespējas administratoriem valsts amatpersonu statusu. Lielākā daļa no cilvēkiem, kuri apvienoja maksātnespējas administratoru un zvērinātu advokātu statusus, pārcēlās uz Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un bijušā Maksātnespējas administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Olava Cera vadībā izveidoja Maksātnespējas tiesību advokātu sekciju, kurā šobrīd pulcējas apmēram 80 juristu. Viņi pelna naudu, pildot dažādas lomas mantisko attiecību šķetināšanā vispār un maksātnespējas procesos tajā skaitā. Vakar O. Cers atgādināja Neatkarīgajai savu pirms pāris gadiem publiski pausto prognozi, ka maksātnespējas administratoru skaits tiks samazināts no 350 laikā, kad viņš vadīja administratoru asociāciju, līdz 120-150 cilvēkiem. Patlaban paveikta puse no administratoru skaita samazināšanas. Administratoru iztrūkums Latvijā šo pārmaiņu dēļ tomēr nav iestājies un arī nedraud. Pēc O. Cera skaidrojuma, reformu mērķis ir padarīt maksātnespējas administratora darbu tikpat šablonisku kā tiesu izpildītāju darbu. Ja maksātnespējas procesos iesaistītās puses uzskatīs par vajadzīgu veikt vēl citas juridiskās darbības, tad viņi piesaistīs citus juristus tādu darbību veikšanai, kādas iepriekš varēja veikt administrators brīvās profesijas locekļa statusā.

Kopš pagājušā gada rudens administratoru skaits tiek samazināts ar eksāmeniem, kurus nespēj nokārtot daļa no administratoriem, kuri līdz eksāmenam dažkārt pat ilgus gadus spējuši veikt praktisko administratora darbu. Pērn eksāmenus kārtoja 100 administratoru un no viņiem nenokārtoja 16 cilvēku, bet šogad administratora tiesības zaudējuši četri no 31 administratora, kas mēģināja kārtot eksāmenu. Eksāmenus organizējošā Maksātnespējas administrācija (valsts iestāde, ko nedrīkst sajaukt ar administratoru asociāciju, kurai valsts iepriekš bija deleģējusi tiesības eksāmena kārtībā piešķirt maksātnespējas administratora statusu) neuzņēmās Neatkarīgajai nosaukt kopējās tendences, kuru dēļ administratori izkrīt eksāmenos. Eksāmenu uzdevumi esot dažādi, un to rezultāti izskaidroti eksāmenos izkritušajiem individuāli. Septiņos gadījumos šī skaidrošana turpinās Administratīvās tiesas instancēs, kur bijušie administratori pārsūdzējuši Maksātnespējas administrācijas lēmumu par viņu sertifikāta anulēšanu. Pagaidām neviens tiesas lēmums nav bijis par labu bijušajiem administratoriem, bet šie lēmumi ir pārsūdzami augstākās instancēs.

Uzmanību eksāmeniem pievērsa uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs administratora Guntara Kora izkrišana eksāmenā. Viņš ir starp tiem, kurš administratora tiesību atņemšanu pārsūdzējis un pirmajā instancē zaudējis. Vai nu viņa zināšanu trūkums, vai kas cits pie vainas, ka viņš pusotru gadu vadījis maksātnespējas procesu par apmēram 250 tūkstošiem eiro mēnesī (tās ir procesa kopējās izmaksas, nevis atlīdzība tieši viņam!) un savu darba daļu noslēdzis tā, ka daļa no uzņēmuma mantas 20. martā it kā pārdota par 1,9 miljoniem eiro acīmredzamam pastkastītes jeb čaulas uzņēmumam, bet G. Kora pēctece administratora amatā Vita Dika pirms pāris dienām teicās nezinām, vai pircējs ir vai nav par pirkumu samaksājis.