Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzinis, ka pašlaik nevar runāt par lētā darbaspēka ievešanu, jo, bezatbildīgi atverot darba tirgu trešo valstu pilsoņiem, “mēs kā maza tauta būsim apdraudēti”.

Intervijā Latvijas Radio Kučinskis izteicies, ka šobrīd darbinieku pārkvalifikācijas programma vēl nestrādā tik labi, kā gribētos, liela daļa grib pārkvalificēties par tādu profesiju pārstāvjiem, pēc kuriem nav pieprasījuma. “Ar iespēju pārkvalificēties tikai par nagu kopēju, problēmjautājumi nodarbinātības jomā netiks atrisināti, tāpēc ir īstais brīdis pārkvalifikācijas jautājumiem pievērst īpašu uzmanību,” uzskata premjers.

Iepriekš par darbaspēka jautājumu gari un plaši bija izteicies arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka valdības plāns piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm ir stipri pārspīlēts. Viņa kritiku nav izturējis Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais profesiju saraksts, kas nosaka tās profesijas, kurām tiks atvieglotas prasības nodarbinātības tiesību iegūšanai, tādējādi paātrinot ārzemnieku darba atļauju noformēšanas procesu, kā arī palielinot augsti kvalificēta darbaspēka pieejamību darba devējiem Latvijā.

“Sarakstā minētas profesijas, kurām ir liels deficīts, piemēram, IKT jomā (…) Bet man vislielāko protestu izraisīja tas, ka pēc saraksta sanāk, ka Latvijā nav sagatavoti finanšu analītiķi,” pārsteigts bija Lembergs, skaidrojot, ka Latvijā teju ikviena augstskola gatavo ekonomistus, bet tagad no ārvalstīm būs jāieved šīs profesijas pārstāvji. Tikpat lielu sašutumu izraisījis tas, ka profesiju saraksta iekļautas arī zvejas kuģu vadība, lai gan Latvijā ir akadēmija, kas skolo šos speciālistu.

Tanī pat laikā viņš uzsver, ka Latvija kā uzņēmējdarbības vieta ir ļoti interesanta, bet vajadzīgs darbaspēks. “Ja darbspējīgie aizbrauc, veidojas caurums, bet doma, ka tie, kas ir aizbraukuši, atgriezīsies, ir utopiska,” uzskata Lembergs, norādot, ka līdz ar to ir sākts piesaistīt ārvalstu strādniekus no trešajām valstīm. Viņaprāt, tas liecina par to, ka ļoti daudzi jautājumi Latvijā neesot pārdomāti. “Daļa nekur nebrauktu, ja būtu attiecīga darba samaksa,” norādīja Ventspils mērs.

Arī vairāki ekonomisti ir izteikušies līdzīgi, norādot, ka ņemot vērā faktu, ka Latvijā arvien ir samērā augsts bezdarba līmenis, būtu jādomā, kā darba tirgū iesaistīt tos cilvēkus, kuri šobrīd nevar atrast darbu.

Lai arī nav zināms, cik reāls ir EM plāns piesaistīt ārvalstu darbaspēku un kā ar to veiksies, cerams, ka premjera sacītais ir signāls sabiedrībai, ka valdība strādās pie šī jautājuma, ņemot vērā arī Latvijas iedzīvotāju intereses.

Piemērus, kā sākt risināt darbaspēka trūkuma jautājumus, nemaz nav tālu jāmeklē. Tepat Ventspilī pašvaldība strādā ciešā sadarbībā ar valsts pārraudzībā esošajām pilsētas izglītības iestādēm, piedāvājot jaunajiem speciālistiem iespēju strādāt vietējos uzņēmumos. Vai tas nebūtu efektīvs risinājums, kuru būtu vērts ieviest katrā pilsētā? It īpaši, ja redzams, ka tas darbojas? Par to liecina vien fakts, ka bezdarba līmenis Ventspilī joprojām ir zemāks nekā vidēji Latvijā.