Latvijas parlaments un valdība reemigrācijas politikas efektivitāti neplāno mērīt pēc atgriezušos cilvēku skaita. Toties ir izveidots vairs ne reemigrācijas plāns, kāds pastāvēja no 2013. līdz 2016. gadam, bet reemigrācijas atbalsta pilotprojekts. Ne ierēdņu valodā runājot, izmēģinājuma projekts.

Ekonomikas ministrija atzinusi, ka būtisks šķērslis plāna sekmīgai ieviešanai bija pasākumiem nepieciešamā finansējuma trūkums. Pusotrs miljons eiro gan ir izlietots. Plāns nodēvēts par ķeksīša projektu, kurā vairākas ministrijas un citas institūcijas rosīgi imitēja darbību, varbūt patiešām darbojās, bet rezultāti bija tālu no vēlamajiem.

Naudas trūkuma dēļ pasākumi īstenoti daļēji vai netika īstenoti vispār. Piemēram, nav noteikta institūcija, kas sniegtu konsultācijas un nodrošinātu informāciju jautājumos par pārcelšanos un uzturēšanos Latvijā, tāpat arī 2015. gadā Saeimā iesniegtais likumprojekts Repatriācijas likums neparedz izmaiņas attiecībā uz materiālās palīdzības saņēmēju loku.

Ekonomikas ministrija savā informatīvajā ziņojumā par reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna 2013.-2016. gadam izpildi šo plānu analizē skrupulozi, bet, jā, kodolīgi sakot, nepietika naudas un, iespējams, tieši reemigrācijas plāns bija izmēģinājuma projekts, un, balstoties uz tā sekmēm un izgāšanos un mācoties no kļūdām, tagad izveidots cits projekts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir uzsākusi reemigrācijas atbalsta pilotprojektu, uzsverot pašvaldību lomu. Tāpēc ir izveidots piecu reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīkls. Pagaidām koordinatori ir strādājuši apmēram pusotru vai divas nedēļas, bet pirmie vērojumi viņiem ir. Rīgas reģiona koordinatore Ramona LiepiņaKrauja, sīkāk nekomentējot, noteic, ka gadījumi ir sarežģīti. Ārzemēs strādājošie Latvijas iedzīvotāji interesējas par darba un dzīves apstākļiem Rīgā un Rīgas reģionā, informācija izplatījusies strauji. Daudzi interesenti tiekot pārsūtīti uz Kurzemes reģionu.

Reģionālo koordinatoru galvenais uzdevums ir gan uzrunāt potenciālos reemigrantus un noskaidrot to vajadzības, kā sagatavot atbilstošus piedāvājumus par darba un dzīves iespējām Latvijā. Koordinatoriem būs jāuztur regulārs un atkārtots kontakts ar potenciālajiem reemigrantiem, kā arī jāveido personiska pieeja.

Arī Kurzemes reģiona koordinatore Kristīne Smilga uzreiz saka - interese ir ļoti liela. «Esam saņēmuši daudz jautājumu. Cilvēki zvana, raksta epastus, dalās pieredzē, stāsta, kādu palīdzību gribētu saņemt. Mēs esam gatavi palīdzēt ar praktisku informāciju. Tā ir noderīga ģimenēm ar bērniem, kam svarīga izglītības asistenta piesaiste. Tad mēs strādājam ar tām pašvaldībām, kurās ārzemēs strādājošie vēlas atgriezties,» viņa stāsta.

VARAM informē, ka koordinatori saņems informāciju par pašvaldību pakalpojumiem, īpaši par ģimenēm ar bērniem, piemēram, bērnudārzu un skolu pieejamību un atbalstu tam; dzīvesvietu - pieejamo privāto un pašvaldības dzīvojamo fondu, ko var piedāvāt potenciālajiem reemigrantiem; uzņēmējdarbības iespējām un darba iespējām, kas tiek sagatavots sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām kā vienots piedāvājums. Koordinatoriem ir intensīva sadarbība ar pašvaldībām, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un citām institūcijām.

Reemigrācijas izmēģinājuma projekta auditorija noteikti ir ģimenes, tāpēc VARAM plānos ir veidot informatīvo platformu par ģimenēm pieejamiem pakalpojumiem, izmantojot jau esošo interneta vietni www.vietagimenei.lv vai www.paps.lv. Tajā jau šobrīd ir apkopoti pašvaldību atbalsta pakalpojumi ģimenēm ar bērniem. Pie K. Smilgas vairāk vēršas ģimenes ar bērniem, un visvairāk jautājumu viņa saņem no Lielbritānijas. Iespējams, breksits spēlē savu lomu. K. Smilga vērtē, ka informāciju lielākoties vēlas saņemt cilvēki, kuri pieņēmuši lēmumu atgriezties. Tieši tā arī ir šā projekta mērķauditorija. Mērķis nav nedz pārvilināt, nedz pierunāt, nedz apelēt pie patriotisma jūtām un saukt atpakaļ, bet gan palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri paši izlēmuši, ko turpmākajos gados vēlas darīt Latvijā.

«Cilvēki novērtē, ka esam pieejami un atbildam uz jautājumiem. Mūsu savstarpējā komunikācija nav tikai viens epasts. Lai noskaidrotu jebkuru jautājumu, apmaināmies ar daudziem epastiem, komunikācija ir aktīva. Viena no pirmajām darbībām, ko izdarīja koordinatori, - sazinājās ar pašvaldībām un ieguva konkrētas kontaktpersonas. Tas ir ļoti noderīgi, ka katrs jautājums nav jārisina no jauna. Arī pašvaldību darbinieki uzzina, ko cilvēki grib. Mēs aktīvi iesaistām pašvaldības,» projekta pirmās nedēļas vērtē K. Smilga.

***

Ikvienam interesentam par reemigrācijas jautājumiem ir iespēja sazināties, rakstot uz remigracija@paps.lv. Ja ir interese par konkrētu reģionu vai pašvaldību, tad ir iespēja sazināties ar kādu no reģionālajiem koordinatoriem:

• Kurzemē Kristīne Smilga, epasts: koordinators@kurzemesregions.lv, tālr. 26379446

• Zemgalē Edgars Jānis Paulovičs, epasts: edgars.paulovics@zpr.gov.lv, tālr. 63028085

• Rīgā Ramona LiepiņaKrauja, epasts: koordinators@rpr.gov.lv, tālr. 29180869

Vidzemē Ija Groza, epasts: ija.groza@vidzeme.lv, tālr. 29287585

• Latgalē Astrīda Leščinska, epasts: astrida.lescinska@lpr.gov.lv, tālr. 65423801

***

• No 2000. līdz 2016. gadam iedzīvotāju skaits samazinājies par 410 000 jeb 17,2 procentiem. Gandrīz 2/3 samazinājuma ir uz iedzīvotāju migrācijas rēķina.

• Ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs pasaulē dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju. Lielākās latviešu kopienas dzīvo Lielbritānijā, ASV, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Norvēģijā, Spānijā.

• Līdz ar dziļo ekonomisko lejupslīdi finanšu krīzes dēļ 2008. gadā Latvijā būtiski palielinājās ekonomisko emigrantu skaits. Galvenais pastiprinātās emigrācijas iemesls bija ekonomiskās krīzes rezultātā zaudēts darbs un nespēja atrast jaunu darbu vai darbu ar pienācīgu atalgojumu atbilstoši iepriekšējam algu līmenim. Migrācijas dēļ Latvija laika periodā no 2008. līdz 2011. gadam zaudēja gandrīz 113 000 iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa bija ekonomiski aktīvajā vecumā.

• Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, 2016. gadā no Latvijas emigrēja par aptuveni 10 000 iedzīvotāju vairāk nekā imigrēja. 2015. gadā 58 procenti (jeb 5500 imigrantu) no kopējā ilgtermiņa imigrantu skaita veidoja cilvēki, kas iepriekš bija dzīvojuši Latvijā (Latvijas pilsoņi un nepilsoņi).

• Imigrācijas un emigrācijas apmēri varētu izlīdzināties ap 2020. gadu, un nākamajā desmitgadē migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits pieaugšot par 60 000. Galvenie faktori, kas motivētu cilvēkus atgriezties Latvijā, esot iespēja atrast darbu un saņemt pienācīgu atalgojumu.

Avots: Ekonomikas ministrija

***

No 2000. līdz 2016. gadam iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 410 000 jeb 17,2 procentiem. Gandrīz 2/3 samazinājuma ir uz iedzīvotāju migrācijas rēķina

***

Ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs pasaulē dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju