Saruna ar Saeimas deputātu un Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Edgaru Putru par pēdējo laiku aktualitātēm banku uzraudzībā; par to, kā ABLV bankas likvidācija ietekmēs valsts budžeta izpildi; par pirmajiem jaunās nodokļu politikas rezultātiem, kā arī par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas pamatotību.
- Rudenī, kad tiek apspriests budžets, notiek sīvas cīņas par katru santīmu. Uz daudziem pieprasījumiem tiek atbildēts, ka nav naudas. Pašlaik ir beigusi pastāvēt viena liela Latvijas komercbanka, kas valsts budžetā ienesa prāvas summas. Desmit gados aptuveni 140 miljonu. Kā šo caurumu plānots aizlāpīt?
- Ja skatāmies uz ieņēmumu rādītājiem, tad pagājušajā gadā valsts budžeta izpilde bija ar plusa zīmi. Bijām to prognozējuši piesardzīgāku, nekā reāli ienāca ieņēmumi. Domāju, ka arī šogad ekonomiskā izaugsme turpināsies. Tai vajadzētu būt virs četriem procentiem no IKP gadā, tāpēc būtisku ietekmi uz budžetu vienas bankas likvidācija neatstās. Jāpiebilst arī tas, ka cilvēki, kas strādāja ABLV bankā, bez darba nepaliks. Viņi ir pieprasīti darba tirgū, un citas bankas ir gatavas aicināt pie sevis darbā pat veselus tās departamentus.
- Vai tik liela piesardzība budžeta plānošanā nedevalvē apgalvojumus, ka naudas nav? Sanāk, ka, plānojot budžetu precīzāk, valsts dažādu projektu realizācijai varētu papildus rezervēt vairākus miljonus eiro. Rudenī, stāstot, ka naudas nav, nebūtu jānoraida sabiedrībai nozīmīgus pieprasījumus.
- Budžeta sastādīšanai tomēr labāk pieiet ar zināmu piesardzību nekā ar nevēlamu optimismu. Jāuzsver, ka 2016. gadā Latvijā pirmo reizi bija bezdeficīta budžets, savukārt 2017. gads, šķiet, būs noslēdzies ar nelielu 0,6% deficītu. Šis rādītājs gan ir salīdzinoši labs, it īpaši uz daudzu citu Eiropas Savienības valstu fona, kur budžeta deficīts ir 3%, 5%, 7% un sasniedz pat divciparu skaitli. Mēs izturamies pietiekami atbildīgi pret nākamajām paaudzēm, kurām tas parāds kaut kad tomēr būs jāatmaksā. Mums ir noteikta budžeta veidošanas metodika, formulas, pēc kurām tiek rēķināts prognozētais budžeta ienākumu apjoms, un, manuprāt, līdz šim sistēma sevi ir pietiekami labi pierādījusi.
- Pagājušogad notika vērienīgākā nodokļu reforma pēdējo gadu laikā. Vai tā ir nesusi augļus un ļāvusi sasniegt iecerētos rezultātus? Kādus secinājumus iespējams izdarīt pēc pirmajiem šā gada mēnešiem?
- Reformas rezultātus vairāk izjutīsim 2019.-2020. gadā, jo tās galvenais mērķis bija ekonomiskās aktivitātes veicināšana, kas savukārt radītu papildu ieņēmumus valsts budžetā un iedzīvotāju makos. Tas, ko jau pašlaik liela daļa iedzīvotāju varētu just, tā ir ienākumu nevienlīdzības mazināšanas mehānisma darbība. Piemēram, ir samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme mazajām darba algām no 23% līdz 20%. Labvēlīgākā situācijā nonākuši arī pensionāri. Par to, kā reforma ir ietekmējusi budžeta ieņēmumus, pagaidām vēl pāragri spriest, jo pagājuši vien daži mēneši. Kopumā ņemot, budžets pildās atbilstoši prognozēm. Ar nelieliem mīnusiem dažās pozīcijās, tomēr tas nav nekas ārkārtējs.
- No šā gada ir būtiski samazināts PVN Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Kādi ir radušies secinājumi? Kā PVN samazināšana ir ietekmējusi šo produktu cenu, un kas no šā lēmuma ir lielākie ieguvēji?
- Pagājis pārāk maz laika, lai par to pilnvērtīgi spriestu. Jāsaprot, ka šo preču cenu būtiski ietekmē sezonalitāte. Kas būs ieguvēji no PVN likmes samazināšanas - ražotāji, veikalnieki vai patērētāji -, tas būs saprotams vien pēc ilgāka laika. Tāpēc arī situāciju saistībā ar šīs preču grupas cenu veidošanās mehānismu vēl pētīsim. Mums ir trīs gadi, kuru laikā darbosies samazinātā likme, un mums būs jātiek skaidrībā par to, vai vienīgie ieguvēji no šīs reformas nav izrādījušies veikalnieki. Es ideju par PVN likmes samazināšanu neatbalstīju. Manuprāt, daudz lietderīgāks vietējo ražotāju atbalsta mehānisms būtu subsīdijas. To summu - aptuveni sešus miljonus eiro, ko valsts budžets nesaņems dēļ samazinātā PVN - būtu iespējams novirzīt mērķtiecīgai un tiešai Latvijas augļu, ogu un dārzeņu ražotāju subsidēšanai.
- Diskutabls ir jautājums par akcīzes likmi alkoholam. No vienas puses, lielāka likme dod lielākus ienākumus no katras pārdotās alkohola vienības, bet, no otras, mazāka likme palielina kopējo apgrozījumu, kā tas ir Igaunijas pierobežas veikalos. Vai pašreizējais akcīzes līmenis ir optimāls?
Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.
Rādīt reklāmu
