Pēc oficiālās versijas, patēriņa cenas Latvijā februārī pieaugušas par 0,2% pret šā gada janvāri un par 1,8% - pret pagājuša gada februāri. Cenu pieauguma cipari, kā jau parasti, tika ietīti vārdos par kaut kādu pazemināšanos.

Neuzmanīgs jeb pietiekami labi neizglītots lasītājs pat varētu iedomāties, ka pazeminājušas cenas, jo - vai tad cenu celšanās un inflācija nav viens un tas pats? Jā, ir, bet atbilstība starp jēdzieniem ir definēta tā, ka inflācijas pazemināšanās var mierīgi sakrist ar cenu celšanos, kā to statistiķi aprakstīja: «Gada inflācijas samazināšanās pēdējos mēnešos liecina par cenu pieauguma tempa kritumu. Neskatoties uz to, ka cenas joprojām katru mēnesi ir augstākas nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, bāzes efekta ietekmē gada inflācija vairs nepieaug tik strauji.»

Tikpat prognozējami kā CSP aprēķini un skaidrojumi bija dažu valsts un privāto kantoru komentāri, lai vēl jo vairāk stiprinātu iespaidu par lēto dzīvi Latvijā. Finanšu ministrija ar virsrakstu Februārī novērota zemākā inflācija kopš 2016. gada beigām norādīja, ka «inflācijas spiediens mazinās, galvenokārt pateicoties pārtikas cenu pieauguma tempa kritumam». Ekonomikas ministrija pauda, ka februārī Latvijā bijušas šim mēnesim raksturīgas - «ļoti mērenas cenu pārmaiņas», bet šajā versijā izrādījās tieši pretēji, ka «lielākā palielinošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē februārī bija pārtikai».

Par divu ministriju sapīšanos it kā vislabāk zināmajā, arī ministriju darbinieku ik dienas pirkto pārtikas preču cenu segmentā varētu izteikties ar SEB bankas nolīgtā Latvijas ekonomikas augšupejas propagandista Daiņa Gašpuiša vārdiem no atsauksmes uz CSP paziņoto februāra inflāciju, ka tas ir «nedaudz dīvaini». Proti, dīvaini, ka «inflācija sagurst», kaut gan tai vajadzēja paātrināties. Varbūt pie lielākas skaidrības par inflācijas mērītāju un skaidrotāju sapīšanos pašiem savos vārdos nonāksim aprīļa sākumā, kad šogad iekrīt Lieldienas un Neatkarīgā piepildīs kopš 2004. gada Lieldienām izveidoto pārtikas grozu. 2017. gada Lieldienām iegūtais pirkuma čeks apliecināja groza kopējās cenas pieaugumu no 11,28 eiro līdz 12,77 eiro jeb par pārliecinošiem 13% pretēji CSP, kas saskatīja cenu kāpumu par 3%. Tas norāda uz to, cik neatbilstoši īstenībai ir CSP dati, kuros pati CSP un tās sniegto datu propagandētāji ir bezcerīgi apmaldījušies. No vienas puses, viņi tā kā gribētu kaut pāris gadus vēlāk legalizēt faktisko pārtikas cenu līmeni, bet negribas palaist garām pazeminājumu ne tikai pārtikas cenu pieauguma tempam, bet arī pašām cenām. Juridiski tas uz februāra cenu izmaiņām neattiecas, bet šo izmaiņu acīmredzamā zīme sviesta paciņas cenas atpakaļnonākšanā zem viena eiro tajā pašā laikā, kad februāra inflācijas dati tika paziņoti. Jā, tāda bija cena tikai noteiktas markas sviestam tikai vienā veikalu ķēdē un 170 g iepakojumā pretēji senlaikos izmantotajiem 200 g kā pašsaprotamam un nemaināmam standartiepakojumam, bet ķersim mirkli un sviestu, kad un kamēr tas tiešām lēts.