Lembergs komentējot Eiropas Parlamenta konfliktu ar Vāciju, kas atļāvusi Krievijas gāzes kompānijas “Gazprom” vadītajam konsorcijam būvēt “Nord Stream 2” gāzesvadu tās teritoriālajos ūdeņos, norādīja, ka Vācija tikai aizstāv savas nacionālās intereses, savukārt Eiropa pilda ASV prasības.

“Es no sākuma domāju, ka tas ir saistīts ar Ukrainas interesēm, bet Ukraina ir tikai tāda piesegšanās,” uzskata Lembergs, norādot, ka pret “Nord Stream 2” projektu visaktīvāk iebilst Amerikas Savienotās valstis.

“ASV lielās transnacionālās enerģijas kompānijas, kas nodarbojas ar slānekļa gāzes ieguvi, vēlas šo gāzi sašķidrinātā veidā pārdot Eiropas tirgū, līdz ar to viņiem interesē, lai Krievijas gāze vispār netiek piegādātā Eiropai,” skaidroja Lembergs.

Viņa ieskatā, Eiropa kā lielas gāzes patēriņu tirgus ir labs bizness ASV. “Amerikāņi saviem satelītiem, tādiem kā Latvija, dod uzdevumu neatbalstīt “Nord Stream 2”, lai mēs nokļūtu uz amerikāņu gāzes adatas,” sacīja Lembergs.

Viņaprāt, amerikāņu gāze kā alternatīva Krievijas gāzei ir pozitīvi, bet pārejot tikai uz ASV gāzi, tas palielinās gāzes realizācijas cenu, palielinās amerikāņiem peļņu, kas savukārt sadārzinās maksājumus par gāzi.

“Tā ir normāla [Donalda] Trampa politika, bet Latvijai no šī politikas ir tikai zaudējumi,” piebilda Lembergs, norādot, ka tie, kas skaļāk kliedz pret “Nord Stream 2” saņem naudu no amerikāņiem, savukārt tie, kas skatās uz savām nacionālajām interesēm kā Vācija, būs ieguvēji.

“Latvija ir izvēlējusies ceļu, pirmkārt, nenopelnīt neko no šī projekta, un, otrkārt, nākotnes perspektīvā maksāt vairāk par piegādāto gāzi no amerikāņiem,” uzsvēra Lembergs.

Kā zināms, Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi “Noord Natie Ventspils Terminals” un “Eurohome Latvija” pērn saņēma piedāvājumu iesaistīties “Nord Stream 2″ gāzesvadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu.

Tomēr neraugoties uz ekonomisko ieguvumu, valdība, atrunājoties ar drošības riskiem, jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā “Nord Stream 2”, kas nodrošinātu dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā.