Intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” premjers Māris Kučinskis norādīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rimšēvičam ir noteicis aizliegumu strādāt un pie tā turēsies.

Vaicāts, vai valdībai tomēr nevajadzētu panākt Rimšēviča atbrīvošanu no amata, Kučinskis uzsvēra, ka nedomā, ka būtu nepieciešams mesties mainīt likumus, lai tas notiktu, bet tā vietā visu vajag darīt tiesiski un pārdomāti.

Viņš norādīja, ka pilnībā paļaujas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Ģenerālprokuratūru šajā lietā. “Man ir uzticība Latvijas drošības iestādēm (…) likmes uz šo lietu ir ļoti augstas,” sacīja Kučinskis.

Kučinskis atkārtoti aicināja nodalīt kā savstarpēji nesaistītus vairākus aktuālos procesus, proti, KNAB izteiktajām apsūdzībām Rimšēvičam par kukuļņemšanu nav nekāda sakara ar pašlaik Latvijā strādājošām bankām un līdz ar to šis process nekādi nav saistīts ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (“FinCEN”) paziņojumiem par pārkāpumiem “ABLV Bank”. “Diemžēl, šīs abas lietas paziņojumos nepamatoti sāka apvienot,” uzskata premjers.

Pēc premjera sacītā, Guseļņikovs izmantojis situāciju, lai nomelnotu Latviju, pret kuru uzsācis starptautisku tiesvedību, bet no otras puses, tiesiskā valstī nedrīkst būt īstie vai neīstie laiki, kad kādu aizturēt un izmeklēt kādu lietu.

Vaicāts, vai banku krīze var novest pie pie valdības krīzes, premjers norādīja, ka tas nenotiks, lai arī opozīcija to varētu izmantot.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā – ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Pats Latvijas Bankas prezidents noliedz savu vainu un uzskata, ka notikušais ir organizēts pasūtījums.

Savukārt vairākas dienas pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas rosinājuma “ABLV Bank” piemērot sankcijas banka ziņoja, ka lūgs aizdevumu pret ķīlu līdz 480 miljoniem eiro. Latvijas Banka nolēma aizdot “ABLV Bank” 97,5 miljonus eiro, pretī saņemot “drošu, augsti likvīdu vērtspapīru ķīlu”.