29. marts, Piektdiena
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Sākuma lapa » Sabiedrība » Jānis Dūklavs: Latvija bez laukiem nav iedomājama
Jānis Dūklavs: Latvija bez laukiem nav iedomājama
Autors: Viktors Avotiņš / NRA.lv / 12. februāris 2018, 10:39
Zemkopības ministrs Jānis DŪKLAVS intervijā Neatkarīgajai sniedz visai aptverošu Latvijas lauku un lauksaimniecības vērtējumu.


- Vai Latvijā vēl ir tie lauki, kurus gudrinieki, tostarp valstsvīri, uzskatīja par tautas un nacionālas valsts pamatu?

- Esmu uzskatījis un uzskatu, ka Latvija bez laukiem nav iedomājama. Jā, tagad cilvēki vairāk pārvietojas uz lielajām pilsētām, taču arī daudzi, kuru pamatdarbavieta ir Rīgā vai citā pilsētā, ir saistīti ar laukiem. Vieni dodas atpūsties, citiem ir nelielas saimniecības, lauku mājas. Tā arī lauki sakopjas. Redzu, kā tas notiek Piebalgas pusē, kur tuvojas brīdis, kad nebūs atrodama neviena tukša lauku sēta vai nezālēm aizaudzis lauks. Saimniecības iegādājušies cilvēki, no kuriem daudzi ikdienā, protams, nenodarbojas ar lauksaimniecību, bet viņi sakopj laukus. Jā, Latvijas lauki, meži, ūdeņi ir mūsu nacionālā bagātība, tikai tagad tie apsaimniekoti atbilstoši mūsdienu metodēm, cilvēku prasmēm un dzīves vajadzībām.

- Taču es diezgan bieži dzirdu - lauki paliek tukši!

- Jā, ir cilvēki, kuri tā saka. Un viņiem liela taisnība -daudzi ir aizbraukuši. Šodien man bija tikšanās ar kolēģi no Anglijas, kura strādā ar migrācijas jautājumiem. Viņa uzsver, ka lielākais daudzums - gandrīz 70% - no tiem, kas devušies prom, ir devušies prom no laukiem. Protams, tas mums nepatīk. Taču jāatzīst, ka ir objektīvi iemesli, kāpēc tā notiek. Par to daudz spriests dažādos līmeņos, analizēts daudzos medijos. Nekādu jaunu atklājumu šajā jautājumā man nav.

- Vai pārspīlē tie, kas prasa līdzekļus lauksaimniecības atveseļošanai, jo uzskata, ka Latvijas lauki spēj pabarot gan Latviju, gan arī vēl eksportēt ekoloģiski tīrus produktus?

- Te jāsaprot, kas ir domāts ar vārdu «atveseļošana». Es domāju, ka ar vārdu «atveseļošana» jāsaprot stāvoklis, kad kāds ir saslimis un viņam jāpalīdz. Bet arī ar to palīdzēšanu jābūt uzmanīgam… Vispirms pašam jāsaprot, ka ir vēlme «atveseļoties», gatavot projektus un sākt «atveseļoties». Ar varu «atveseļot» laikam būs pagrūti.

Ja runāt par naudu, tad, protams, mēs gribam lielākus tiešmaksājumus… Mēs vēlamies, lai tie būtu adekvāti, salīdzinot ar citām valstīm. Strādājam vienotajā tirgū, bet - ja vienam maksā 100 un otram maksā 400 eiro par hektāru, tad par taisnīgumu te runāt nevar. Tajā pašā laikā pēdējā Eiropas Padomes sēdē pirmo reizi dzirdēju Francijas lauksaimniecības ministru iestājamies par godīgiem tiešmaksājumiem. Tikai te parādās nākamais jautājums. Ko katra valsts uzskatīs par taisnīgu tiešmaksājumu? Jo tas nekādā ziņā nenozīmē - vienādi. Latvija šajā ziņā ir apdalīta, jo mums tiešmaksājumi ir ievērojami mazāki. Un ja runājam par projektu naudām, par lauksaimniecības attīstības finansējumu - arī te tās varētu būt vairāk.

- Tātad pastāv tiešmaksājumu nesamērīgums. Kas jādara, lai iestātos taisnīgums?

- Tas ir sarežģīts jautājums. Turklāt tas nav tikai ekonomisks, bet lielā mērā arī politisks. It sevišķi brīdī, kad ir Brexit problēma un tiek runāts par ES budžeta samazināšanu. Jāatceras, ka lauksaimnieki ir vieni no lielākajiem Eiropas Savienības budžeta līdzekļu saņēmējiem.

Atbildot tieši uz jautājumu, nākamajā ES plānošanas periodā lauksaimniecībai atvēlētais finansējums jāsadala taisnīgi atbilstoši valstu deklarētajām lauksaimniecībā izmantojamajām zemes platībām. Taču tie ir tikai mūsu ierosinājumi. Saprotam, ka ir neiespējami panākt ar vecajām ES valstīm pilnīgi vienādus tiešmaksājumus. Tāpēc esam izvirzījuši uzdevumu panākt, lai mūsu lauksaimnieku saņemtie maksājumi atbilstu vidējam ES tiešmaksājumu līmenim. Taču tas nav tikai Zemkopības ministrijas jautājums. Par ES budžetu, tajā skaitā lauksaimniecībai atvēlēto daļu, lēmēji ir ES valstu finanšu ministri un galīgo lēmumu pieņem valstu vadītāji.

Šajā plānošanas periodā tiešmaksājumu izlīdzināšanā neliels solis pozitīvā virzienā jau ir sperts, un līdz 2020. gadam izmaksājamā summa par hektāru mums sasniegs 196 eiro. Tas ir par 100 eiro vairāk nekā 2014. gadā.

- Bet, rau, dažiem radies iespaids, ka Latvija nespēj sevi apgādāt ar ēdamo. Tirgū jāpērk ievestie produkti.

- Tad lai viņi veikalā vai tirgū sāk pirkt Latvijas lauksaimnieku audzētās un mūsu uzņēmēju ražotās pārtikas preces.

Tieši pēdējos gados ir ievērojami palielinājies pašnodrošinājums ar lauksaimniecības produktiem, sasniegts 100% liellopu, aitu un kazas gaļas pašnodrošinājums. Spējam sevi nodrošināt ar visiem galvenajiem lauksaimniecības produktiem, izņemot cūkgaļu un mājputnu gaļu.

Tajā pašā laikā jāsaprot, ka neesam izolēts Latvijas tirgus, atrodamies kopējā Eiropas un arī pasaules tirgū. Mēs savu lauksaimniecības produkciju pārdodam daudzās valstīs, piemēram, paši Latvijā saražoto piena produkciju patērējam mazāk par pusi, pārējais mums jāeksportē, pretējā gadījumā vajadzētu būtiski samazināt piena ražošanu. Pateicoties brīvai pieejai ES vienotajam tirgum un ES ārējās tirdzniecības politikas ietvaros panāktajai tirgus piekļuvei ārējiem tirgiem, Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports no 2004. gada līdz 2016. gadam ir pieaudzis sešas reizes.

Lauksaimniecības, pārtikas, zivsaimniecības un meža nozares produkti ierindojas starp nozīmīgākajām Latvijas eksporta precēm, veidojot gandrīz 20% no kopējās Latvijas eksporta vērtības. Kopumā eksportējam uz 165 pasaules valstīm, un pirmais piecnieks eksporta valstu struktūrā ir Krievija, Lietuva, Igaunija, Polija un Alžīrija.

- Bet vai ES kopējā politika stimulē lauksaimniecības attīstību tādās valstīs kā Latvija?

Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats