«Man radās iespaids, ka esam uz viena viļņa ar Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvjiem, meklējot risinājumu, kā labāk attīstīt skolu tīklu. Pilnīgi visi bija vienisprātis, ka galvenais kritērijs ir izglītības kvalitāte,» teica ministrs. Arī optimālā skolu tīkla pētījuma autoram, ekonomģeogrāfam Jānim Turlajam ir tāda sajūta. Viņš norādīja, ka uz pārējās Latvijas fona Kurzeme izskatās mazliet labāk, arī sarunas ar tās pārstāvjiem bijušas konstruktīvākas nekā ar citiem, piemēram, no Latgales, kur, šķiet, neviens neko nevēlas mainīt un jebkurš ieteikums ko optimizēt uztverts kā nodoms iznīcināt reģionu.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa apliecināja, ka arī viņas vadītā pašvaldība ir gatava pārmaiņām un jau nākamajā gadā Kuldīgā notiks trīs skolu reorganizācija: Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāziju, Kuldīgas pamatskolu un Alternatīvo sākumskolu (tostarp tās Padures filiāli) apvienos zem viena «jumta», izveidojot jaunu vidusskolu. Šobrīd novadā vidusskolas ir palikušas tikai pilsētā - kopumā četras, bet perspektīvā tās varētu būt divas, no tām viena - valsts ģimnāzija, ja to atļautu veidot, sākot no 1. klases. I. Bērziņa uzsvēra, ka noteikti valsts mērogā jādomā par ceļu seguma kvalitātes uzlabošanu, ko bez lielākiem ieguldījumiem nebūs iespējams izdarīt.

K. Šadurskis gan bija spiests atzīt, ka ne vienmēr skolu optimizācijas process norit veiksmīgi. Saldus 1. un 2. vidusskolas apvienošana notikusi «mazliet samocīti»: emocionālais fons radījis zināmas grūtības, kālab daļa pedagogu aizgājuši. Skaidrs, ka būšot gan labie, gan ne tik labie piemēri, taču šobrīd vēl bijis pārāk maz šādu gadījumu, lai izdarītu visaptverošus secinājumus.

Ministrs kā vienu no reformu klupšanas akmeņiem minēja arī pašvaldību savstarpējos norēķinus. Pašreizējā sistēma būtībā nerisina nevienu problēmu, tikai rada tās. Saistībā ar to IZM un vairākas pašvaldības plānojot virzīt uz priekšu «vairākas interesantas iniciatīvas». Kādas tās būs, viņš neatklāja.

K. Šadurskis arī apsolīja, ka ar katru pašvaldību tiks runāts un meklēts optimālais skolu tīkla variants, taču gala lēmumu, protams, pieņems skolu dibinātāji - pašvaldības. Kā tie sasauksies ar IZM ieteikumiem, viņš nevar prognozēt. Katrā ziņā netikšot aizliegts uzturēt vidusskolas posmu ar mazāku minimālo skolēnu skaitu, nekā noteiks Ministru kabinets. Tad gan nāksies piemaksāt no vietvaras kabatas, lai pedagogi varētu saņemt cienīgu atalgojumu. IZM paliek pie līdz šim piedāvātā skaitļa - 10. līdz 12. klasē jābūt kopumā vismaz 150 skolēniem, un sarunās ar pašvaldībām tas būšot starta cipars.