Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika noteikts, ka Saeimā var iekļūt tikai tās partijas, kas sasniegušas četru procentu barjeru, bet jau uz otrajām atjaunotās valsts Saeimas vēlēšanām spēkā stājās cita, joprojām aktuāla norma. Tā nosaka, ka piecu procentu barjeru nesasniegušo partiju atbalstītāju balsis netiek skaitītas. G. Kūtris uzskata, ka tas daudziem vēlētājiem liedz pilnvērtīgi iesaistīties politiskajos procesos un tāpēc sistēma jāmaina.

«1922. gada likumā Par Saeimas vēlēšanām nebija paredzēta nekāda procentuālā barjera. Jā, politiskā sadrumstalotība bija. Taču tobrīd tautas pārstāvība bija pilnīgāka un demokrātija bija pilnvērtīgāka. Turklāt likumi tika pieņemti kvalitatīvāki un valdības toreiz bija stabilākas nekā tagad. Tagad valdība balstās tikai uz to, ka ir koalīcijas partiju vienošanās, nevis to, ka valdību atbalsta tauta. Toreiz valdībai darbojoties bija jāpaļaujas uz to, ka pieņemtais valdības dokuments ir tautai pieņemams, jo Saeimā nebija tāda veida koalīcijas kā šobrīd,» aicinot atbalstīt viņa priekšlikumu, teica G. Kūtris.

Šādi likuma grozījumi, ja tie tiktu apstiprināti un attiecināti uz nākamajām Saeimas vēlēšanām, būtu izdevīgi No sirds Latvijai, kuras reitingi pašlaik svārstās nedaudz virs divu procentu atzīmes, taču G. Kūtris uzsvēra, ka saskaņā ar viņa ieceri grozījumi būtu attiecināmi tikai uz 2022. gadā paredzētajām vēlēšanām.

Arī Nacionālo apvienību nesen pametušais Ilmārs Latkovskis uzskata, ka G. Kūtra priekšlikumi ir atbalstāmi, jo rezultatīvi iesaistīties politiskajos procesos ļaus lielākam skaitam iedzīvotāju.

Savukārt G. Kūtra kolēģis frakcijā Ringolds Balodis uzskata, ka partijām pietiekami lielus šķēršļus ceļā uz Saeimu nolikušas citas spēkā esošās normas - prasība būt dibinātai vismaz gadu pirms vēlēšanām un nepieciešamība pēc vismaz 500 biedriem.

G. Kūtra priekšlikumus atbalstošie Saeimas deputāti uzskata, ka, saglabājot procentuālo barjeru tik augstu un vienlaikus sarūkot pilsoņu vēlmei piedalīties vēlēšanās, varam nonākt situācijā, kad Saeimā ievēlē tikai trīs partijas, kuru kontrole praktiski nebūtu iespējama.

Taču šādu ieceri neatbalstīja vairākums Saeimas deputātu, ieskaitot Artusu Kaimiņu, kura dibinātajai partijai KPV LV priekšlikums varētu noderēt - pašlaik KPV LV reitingi nesasniedz pat divu procentu robežu.

«Man liekas, ka vienkārši jāstrādā ir vairāk un jāstrādā ir labāk, lai tev būtu tie pieci procenti, nevis ir jāmaina procentu barjera (..) Ir jāuzrunā ikviens Latvijas iedzīvotājs un pilsonis par to, lai viņš iesaistās šajos politiskajos procesos, nevis vienkārši sēž malā, skatās un sūdzas,» teica A. Kaimiņš.

G. Kūtris, atsaucoties uz 1922. gadā tapušo vēlēšanu likumu, vēlējās atjaunot arī atvērto sarakstu normu. Tā paredzētu, ka vēlētājs, balsojot par kādu konkrētu partiju, tās biļetenā varētu ierakstīt noteiktu skaitu arī citas partijas pārstāvošus kandidātus.

«Labi valstsvīri var būt dažādos sarakstos. Tad kāpēc neļaut Latvijas pilsoņiem balsot par labiem valstsvīriem? Tiem, kurus sabiedrība ciena un ievēro, nevis vienkārši katram deputātam paslēpties savas partijas sarakstā, zinot, ka partijas sarakstā jau cilvēkam nav jāatbild par saviem darbiem, viņu ievilks iekšā tāpat,» retoriski jautāja deputāts.

Taču arī šo priekšlikumu noraidīja, jo atbildīgā komisija uzskatīja, ka pirms tik nozīmīgām vēlēšanu sistēmas izmaiņām nepieciešams plašāks dialogs. G. Kūtris jau šīs Saeimas sasaukuma sākumā aicināja ieviest šīs izmaiņas, taču valdošā koalīcija diskusiju par šo jautājumu tā arī nav sākusi.