14. decembris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma
Sākuma lapa » Sabiedrība » NRA pēta, kāpēc tik strauji palielinās vidējā alga, kas drīz jau būs 1000 eiro
NRA pēta, kāpēc tik strauji palielinās vidējā alga, kas drīz jau būs 1000 eiro
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 5. decembris 2017, 10:02
Nākamgad vidējā alga Latvijā vismaz statistiski varētu ne tikai sasniegt, bet pat pārsniegt 1000 eiro uz papīra, liecina Neatkarīgās aptaujātie ekonomikas un finanšu eksperti. Rožainākās prognozes sola, ka iedzīvotāju rocība, tas ir, iespējas tērēt augs divas reizes straujāk nekā šogad, proti, par aptuveni septiņiem procentiem.


Tajā pašā laikā daudzi Neatkarīgās aptaujātie legāli strādājošie brīnās par skandināto vidējās algas kāpumu. Daudzi, gluži otrādi, izjutuši nevis rocības pieaugumu, bet gan samazinājumu, jo par vairākām ikdienas nepieciešamības precēm ir jāmaksā dārgāk nekā pērn.

Algu kāpums un inflācija

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro. Salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 65 eiro jeb 7,5% pirms nodokļu nomaksas. Bankas Citadele aplēses liecina, ka šogad Latvijā būs straujākais algu kāpums kopš 2007. gada. «Pēc manām prognozēm, šogad Latvijā gaidāms straujākais algu kāpums pēckrīzes periodā un vidējā darba samaksa Latvijā varētu palielināties par aptuveni 7,5-8%. Līdzīgs darba samaksas kāpums šobrīd vērojams arī Lietuvā un Igaunijā,» atklāj bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Vienlaikus visiem, ne tikai strādājošajiem, jārēķinās ar patēriņu cenu kāpumu. Inflācija šā gada 3. ceturksnī samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,7%. Arī nākamā gada saldās cerības par lielākām algām ne tikai uz papīra, bet arī uz rokas, visticamāk skābinās patēriņa cenu pieaugums. Ekonomisti lēš, ka inflācija nākamgad varētu būt aptuveni 2,9 līdz 3% apmērā, norādot, ka pastāv riski arī straujākam cenu kāpumam nākamgad.

Pelnošākie - Rīgas baņķieri un apdrošinātāji

CSP dati liecina, ka visstraujāk darba samaksa auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c., - šajā jomā strādājošie 3. ceturksnī saņēma par 10,1% vairāk nekā pirms gada. Valsts pārvaldē nodarbinātajiem vidējais algas pieaugums bijis 9,6% apmērā.

EM aplēses liecina, ka Latvijas galvenajā eksporta nozarē - apstrādes rūpniecībā - darba samaksa pieauga par 8,6%. Straujāk darba samaksa pieauga farmaceitisko vielu ražošanā - par 17%, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā - par 12,4%, papīra un tā izstrādājumu ražošanā - 11,6%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 10,6% un kokapstrādē - par 10,4%.

Taču joprojām vislielākās algas Latvijā, strādājot pilnu slodzi, saņem tie, kas ir nodarbināti finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.

No Latvijas reģioniem vislabāk atalgotās darba vietas ir Rīgā, kur vidējā darba samaksa ir 1041 eiro, kas ir par aptuveni 13% virs vidējās samaksas valstī. Joprojām zemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā - 646 eiro par pilnas slodzes darbu. Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš gan priecājas, ka straujāks algu kāpums 3. ceturksnī bijis divos reģionos ar zemāko algu līmeni - Vidzemē par 9,7%, Latgalē par 9,1% gada laikā. «Tomēr, par Latgali runājot, diemžēl nevarētu teikt, ka atalgojuma atšķirību samazināšanās austrumu pusē būtu ilglaicīga tendence. 2010. gada pirmajos trīs ceturkšņos algas šeit bija 69,5% no Latvijas vidējā līmeņa, šā gada attiecīgajā periodā - 69,1%, tātad konverģence ir pat viegli negatīva,» aprēķinājis P. Strautiņš.

Legalizācija vai produktivitāte?

Luminor ekonomists uzskata, ka daļu algu pieaugumā varētu izskaidrot ar legalizācijas efektu. «Taču tas nav vienīgais ietekmes efekts, ko darba tirgū rada legalizācija. Uzņēmumi ir ievērojuši, ka pārejai baltajā ekonomikā var būt kāds gluži negaidīts rezultāts - šķietami pasliktinās darbinieku veselība, palielinoties darba kavējumu īpatsvaram. Ja darbinieki saņem aplokšņu algas, slimot viņiem var būt ļoti dārgi, jo par šo laiku, visticamāk, neviens nemaksā. Ar laiku situācija normalizējas, jo iespēja saņemt pabalstus daļai darbinieku ir kā jauna rotaļlieta, ar kuru viņiem sākumā patīk paspēlēties. Tieši ar algu legalizāciju tāpēc lielā mērā skaidrojami strauji augoši valsts budžeta izdevumi slimību pabalstiem. Nevēlama tendence, taču tās dziļākais iemesls ir kāds visnotaļ apsveicams process» uzsver P. Strautiņš.

Savukārt M. Āboliņš pieļauj, ka algu kāpums šobrīd nav saistāms tikai ar ienākumu legalizāciju. Tā, piemēram, šā gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā pirmo reizi reģistrēto auto skaits palielinājies par vairāk nekā 10%, savukārt vietējo mājsaimniecību noguldījumi Latvijas komercbankās auguši par vairāk nekā 8%. Arī mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē šogad audzis par aptuveni 7% salīdzinājumā ar pērno gadu. «Tas viss liecina par reālu iedzīvotāju ienākumu pieaugumu,» pārliecināti teic M. Āboliņš.

Viedokļi

Agnese Buceniece, Swedbank ekonomiste:

- Nākamgad paredzētā sociālās apdrošināšanas iemaksu un minimālās algas celšana vēl vairāk paaugstinās darbaspēka izmaksas un radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pēc Swedbank prognozēm, vidējās bruto darba samaksas pieaugums nākamgad pietuvosies 10%. Ja darbaspēka izmaksu kāpums neies roku rokā ar produktivitātes kāpumu, tad cietīs uzņēmumu konkurētspēja. Neto algas nākamgad augs straujāk nekā bruto algas darbaspēka nodokļu mazināšanas ietekmē, kas nozīmēs lielākus ienākumus iedzīvotājiem. Mēneša vidējā neto darba samaksa pārsniegs 10%. Ņemot vērā, ka inflācija nākamgad tiek gaidīta ap 3,5%, iedzīvotāju rocība augs divtik strauji kā šogad, proti, par aptuveni 7%, kas lielai daļai pavērs iespēju iegādāties kādu lielāku pirkumu.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists:

- Pieaugošais algu spiediens, darbinieku trūkums un atturēšanās meklēt sarežģītākus risinājumus audzēs darbinieku ievešanas aizstāvju pulku. Tikmēr, lai arī vidējās darba samaksas prognozes ir pārliecinošas, pretrunas būs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls vai tāda nebūs vispār, kaut arī 3. ceturksnī darba samaksa pieauga visās jomās amplitūdā no 2,7% līdz 10,1%, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari (-4,3%), un nekustamo īpašumu nozari (-0,5%). Tomēr šādos apstākļos iespējas saņemt pielikumu pieaug ikvienam. Informācija par straujo atalgojuma pieaugumu spiedienu tikai vairos, jo īpaši reģionos vai sfērās, kur peļņas iespējas nav tik rožainas. Rezultātā palielināsies darbinieku migrācija. Tādēļ, visticamāk, lielāku algu kāpumu uzrādīs tieši jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti.

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists:

- Straujais darba algu kāpums gan rada bažas par notiekošo darba tirgū un to, vai uzņēmēji spēs nopelnīt šādu algu pieaugumu. Jau vairākus gadus darba algas Latvijā augušas ātrāk nekā produktivitāte. Tomēr labā ziņa ir tāda, ka līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi vidējās algas kāpums šogad būs ļoti tuvs produktivitātes pieaugumam.

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

- Relatīvais miers atalgojuma dinamikā beigsies nākamā gada sākumā. Finanšu ministres vārdiem runājot, vitamīniem bagātā 2018. gada budžeta pieņemšana krasi palielinās atalgojumu medicīnā (sen bija laiks!), kāpums paātrināsies arī citās tipiskajās sabiedriskā sektora nozarēs. Ienākumu augšanu veicinās arī minimālās algas kāpums, tāpēc nākamgad vidējās darba samaksas izmaiņas būs ļoti tuvas divciparu skaitļu robežai, varbūt pat pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgos 10%.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats