Pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, 2017. gada pirmajā pusgadā apdrošināšanas prēmijās Latvijā kopumā saņemti 22,94 miljoni eiro, savukārt atlīdzībās kopā pieprasīti 22,09 miljoni eiro. Tomēr neskatoties uz to, apdrošināji ziņo pat par 6,2 miljonu eiro lieliem zaudējumiem, kas viņiem radušies, apkalpojot OCTA polises šā gada pirmajā pusē. Iemesls - izdevumi OCTA darbības nodrošināšanai un citiem tehniskiem izdevumi bija krietni lielāki nekā starpība starp ieņēmumiem no polišu pārdošanas un atlīdzībām nepieciešamajām summām. Šā gada pirmajā pusgadā izdevumi OCTA darbības nodrošināšanai bija 7 miljoni eiro, pērn pirmajā pusgadā - 8,3 miljoni eiro.

LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins Neatkarīgajai skaidro, ka neto darbības izdevumos tiek iekļauti arī izdevumi par polišu tirdzniecību (t.sk. starpniecības pakalpojumiem apdrošināšanas brokeriem, aģentiem un citiem partneriem), LTAB un apdrošinātāju IT sistēmu uzturēšanu, grāmatvedības pakalpojumu nodrošināšanu, telpu īri, personāla atalgojumu, nodokļu maksājumiem, obligātie maksājumi OCTA Garantijas fondā, atskaitījumi FKTK uzturēšanai un citi saimnieciskās darbības izdevumi, kas būtu attiecināmi gan uz OCTA polišu pārdošanu, gan atlīdzību administrēšanu. 2017. gadā uz katriem 100 apdrošinātāju prēmijās iekasētajiem eiro izmaksas bija 127,10 eiro, no tā - 96,20 eiro bija zaudējumu rādītājs (citiem vārdiem - atlīdzību izmaksas), 30,90 eiro - izdevumu rādītājs (apdrošinātāju darbības izdevumi). «Jāatgādina, ka OCTA sistēmas darbības sākumā izdevumu rādītājs proporcionāli bija daudz lielāks, un tas saistīts ar apdrošinātāju darbības efektivizāciju un tehnoloģiju attīstību (sākumā bija ar roku aizpildāmas iepriekš iespiestas polišu formas), kas ļauj ievērojami samazināt tā sauktās administratīvās izmaksas. Savukārt, kas attiecas uz to, cik lieli izdevumi attiecināmi tieši uz atlīdzību administrēšanu, šeit visprecīzākais rādītājs ir tā sauktie atlīdzību noregulēšanas izdevumi. 2017. gada 1. pusgadā tie kopā veidoja 1,65 miljonus eiro. Ja matemātiski tos dalām ar 22 232 zaudējumu pieteikumiem, tad sanāk vidēji 74,28 eiro uz vienu gadījumu,» atklāj J. Abāšins.

OCTA Latvijā tika ieviesta 1997. gadā. Kopš 2003. gada OCTA tirgus Latvijā strādā ar lielākiem vai mazākiem zaudējumiem (izņēmums bija vien 2009. gads). Pērn OCTA apdrošinātājiem nesa 11,8 miljonu eiro zaudējumus, kas bija par 0,1 miljonu eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Latvijā OCTA apdrošināšanu piedāvā 10 risku apdrošināšanas kompānijas, un, neskatoties uz zaudējumiem daudzu gadu garumā, tās turas pie šī biznesa.

Lai samazinātu zaudējumus un gūtu peļņu, apdrošināšanas kompānijas šogad ievērojami palielinājušas OCTA cenas. Centrālās statistikas dati liecina, ka septiņu mēnešu laikā (no februāra līdz septembrim) apdrošināšanas pakalpojumi (neizdalot atsevišķi OCTA) sadārdzinājušies par aptuveni 34,8%. Savukārt šā gada septembrī tie bija aptuveni par 44% dārgāki nekā pērnā gada septembrī.

Turklāt Finanšu ministrija bija plānojusi OCTA piemērot ne tikai tiem transportlīdzekļiem, kas pārvietojas pa ceļiem, bet visiem, kas tiek izmantoti, piemēram, arī lauksaimniecības tehnikai, kas neizbrauc no saimniecības. Saeima pagājušajā nedēļā noraidīja šos valdībā atbalstītos likuma grozījumus, un tie tiks nodoti atkārtotai izskatīšanai Ministru kabinetā. Rīt plānota OCTA konsultatīvā padomes sēdē, kurā tiks pārrunāts FM virzītais OCTA likumprojekts.

Jānis ABĀŠINS, LTAB valdes priekšsēdētājs:

- Nozare joprojām turpina strādāt ar zaudējumiem, tomēr ir vērojama situācijas stabilizēšanās, ko apliecina arī zaudējumu apmēra samazināšanās salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu. Tas lielā mērā saistīts gan ar šogad novērojamo OCTA polišu cenu kāpumu, gan arī ar apdrošināšanas sabiedrību darbības efektivitātes palielināšanos.