Neatkarīgā uzrunāja vairākus darba devējus, lai uzzinātu, kuras svešvalodas patlaban ir akūtas darba tirgū, kā arī valodu mācību iestādes, lai noskaidrotu, cik aktīvi iedzīvotāji ir citu tautu valodu apgūšanā.

Transcom Worldwide Latvia personāla vadītāja Līga Millere norāda, ka, paplašinoties sadarbībai ar skandināvu valstīm, palielinās arī pieprasījums pēc profesionāļiem, kuriem ir atbilstošas valodu zināšanas. «Mūsu darba tirgū profesionāļi ar skandināvu valodas zināšanām ir retums, tādēļ tiek ļoti augstu vērtēti un arī saņem atbilstošu atalgojumu. Diemžēl šobrīd darba ņēmēju vidū trūkst informācijas par darba tirgū pieprasītākajām valodu zināšanām, kas arī būtiski ietekmē profesionāļu ar nepieciešamajām valodu zināšanām skaitu,» stāsta L. Millere. Viņa arī secina, ka darba tirgū nav zudis pieprasījums pēc vāciski, poliski, franciski un citās Eiropas valstu valodās runājošiem darbiniekiem. «Piemēram, Transcom Worldwide Latvia klienti ir uzņēmumi, kuriem filiāles ir vairākās valstīs, un viņiem ir nepieciešama centralizēta un efektīva klientu apkalpošana. Mūsu uzņēmuma darbinieki kopā runā 11 dažādās valodās,» norāda L. Millere, piebilstot, ka gadījumos, kad atbilstošam kandidātam nav nepieciešamo valodas zināšanu, uzņēmums piedāvā bez maksas to apgūt.

Viņa uzskata, ka angļu valodas zināšanas ar katru dienu kļūst arvien pašsaprotamākas - tā ir kā pamatprasība vairāku uzņēmumu personāla atlasē. «Ja darbs nav saistīts ar klientu apkalpošanu, tad ļoti iespējams, ka darba pienākumu veikšanai pietiks vien ar papildu angļu valodas zināšanām. Taču jebkurā gadījumā jāatceras, ka papildu valodu zināšanas noderēs vienmēr, jo tās paver plašākas iespējas un palielina konkurētspēju,» akcentē L. Millere. Latvijas kontekstā tā viennozīmīgi ir krievu valoda. Taču jaunieši šo valodu zina ļoti sliktā līmenī. «Mani novērojumi liecina, ka lielākā daļa jauniešu nezina krievu valodu, tādēļ jaunieši, kuriem ir krievu valodas zināšanas, darba tirgū ir konkurētspējīgāki. Pakalpojumu un tirdzniecības jomā, kur komunikācija ar klientu ir neizbēgama, krievu valodas zināšanas, ņemot vērā, ka puse Latvijas iedzīvotāju ir krievvalodīgie, ir ļoti nepieciešamas,» skaidro Transcom Worldwide Latvia personāla vadītāja.

Arī biznesa procesu ārpakalpojumu sniedzēja Runway Latvia vadītājs Fredis Bikovs ir līdzīgās domās: «Krievu valodas zināšanas, tāpat kā jebkuras citas valodas pārvaldīšana, ir pievienotā vērtība, un, manuprāt, tie Latvijas jaunieši, kuri neatsakās to apgūt, ir tikai ieguvēji. Principā krievu valoda ir specifisks jautājums tieši valstīm, kuras atrodas Krievijas tuvumā, tāpēc vēsturiski tajās cilvēki saprot un runā krievu valodā. Konkrēti Runway Latvia tas nav tik aktuāli, jo Baltijas valstīs, t.sk. Rīgā, atrodas biznesa operāciju centri, kas apkalpo galvenokārt skandināvu valodās runājošos klientus. Klientu īpatsvars, darbā ar kuriem nepieciešamas krievu valodas zināšanas un kurus apkalpojam no Latvijas biroja, ir neliels, taču mēs rēķināmies, ka tas var mainīties jau tuvā nākotnē. Uzņēmums nemitīgi paplašinās, esošiem vai jauniem klientiem var būt nepieciešamība nodrošināt pakalpojumus krievu valodā, un Runway Latvia šajā ziņā ir liels potenciāls. Piemēram, viens no iemesliem, kāpēc atvērām biroju Ukrainā, ir iespēja piesaistīt jaunus cilvēkresursus, kas pārzina gan angļu, gan krievu valodu.»

Viņš piekrīt, ka darba vidē, sevišķi starptautiskā, angļu valodas zināšanas no darba devēja skatu punkta ir pašsaprotama prasme. «Angļu valodas prasmes vairs netiek uzskatītas par būtisku pievienoto vērtību. Zināt svešvalodas jau sen vairs nenozīmē zināt angļu valodu vien. Lai izceltos kandidātu vidū ar valodas prasmēm, nepieciešamas trešās vai pat ceturtās svešvalodas zināšanas. Tajā pašā laikā darba devēji apzinās un darba tirgū ir jūtams darbinieku trūkums, kuri pārzinātu, piemēram, skandināvu valodas vai otrādi - zina norvēģu valodu, taču iztrūkst iepriekšējas darba pieredzes. Tas ir veicinājis darba devēju pretimnākšanu un piedāvājumu svešvalodas vai konkrētajai darba pozīcijai nepieciešamās prasmes apgūt, uzsākot darba attiecības. Mums kā darba devējam liela vērtība ir arī jaunietis ar, piemēram, skandināvu valodas zināšanām, kura personība un degsme mācīties liecina par potenciāli labu, uz izaugsmi virzītu darbinieku - arī tad, ja specifisku, amatam nepieciešamo zināšanu nav vai tās ir vājas. Piemēram, ja kandidātam nav iepriekšējas pieredzes, bet bez angļu vai krievu valodas ir arī zviedru vai norvēģu valodas zināšanas, uzņēmumā piedāvājam apgūt nepieciešamās amata prasmes vai uzlabot valodas līmeni apmācību programmā Runway akadēmija,» teic F. Bikovs.

Skandināvu valodu popularitātes pieaugumu sajūt arī valodu mācību centri. Piemēram, Skrivanek Baltic direktors Vasilijs Ragačevičs informē - lai arī Skrivanek Baltic valodu skolas 10 gadu pastāvēšanas laikā angļu valoda nemainīgi ir bijusi vispieprasītākā valoda gan privātpersonu, gan korporatīvo klientu vidū (aptuveni 70-80% no visiem pasūtījumiem ir bijuši angļu valodas mācībām), jaunākā tirgus tendence korporatīvo klientu vidū ir krievu un skandināvu valodas kursu pasūtīšana. Ir vērojama interese arī par vācu valodas kursiem atsevišķos biznesa segmentos. «Lielākā daļa no mūsu klientiem ir korporatīvie klienti jeb uzņēmumi. Uzņēmumi darbiniekiem kursus organizē ar noteiktu mērķi - uzlabot svešvalodu zināšanas viņu darbības sfērā, lai darbinieks būtu spējīgs komunicēt ar kolēģiem no citām valstīm, varētu sazināties elektroniski un saprast saņemto informāciju mērķa valodā, piedalīties sapulcēs vai tās vadīt, sagatavot prezentācijas, pārstāvēt uzņēmumu starptautiskā vidē. Tam visam ir nepieciešamas labas svešvalodu zināšanas. Mūsu uzņēmums rīko svešvalodu nodarbības arī privātpersonām, tās ir atvērtās grupas, uz kurām var pieteikties ikviens interesents. Arī šeit motivācija bieži vien ir saistīta ar nepieciešamību sazināties svešvalodā darbā. Protams, ir arī cilvēki, kuri valodu mācās sava prieka pēc. It sevišķi tas attiecās uz nedaudz «eksotiskākām» valodām, piemēram, spāņu un itāliešu. Esam ļoti lepni, ka mūsu valodu skolas jaunākie studenti ir tikai trīs gadus veci, un ir klienti, kas aktīvi papildina savas svešvalodu zināšanas arī pēc 60,» stāsta V. Ragačevičs.