24. oktobris, Otrdiena
Vārda dienas: Modrīte, Mudrīte, Renāte
Sākuma lapa » Sabiedrība » Saskaņa. Vārti uz valdību neveras
Saskaņa. Vārti uz valdību neveras
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 10. oktobris 2017, 11:12
No opozīcijas izrausties nekādi nespējošā Saskaņa likvidējusi vienu no biežāk piesauktajiem šķēršļiem šā mērķa sasniegšanai – lauzts sadarbības līgums ar Krievijas varas partiju Vienotā Krievija. Līgumu savulaik parakstījušais Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs gan teic, ka nekādas politiskās dividendes no šā lēmuma negaida. Tādas nesola arī sevi par labēji centriskām dēvējošās koalīcijas partijas, bet Saskaņa ir gatava, ka to var pamest ar šādu lēmumu neapmierinātie partijas biedri.


Sadarbības līgumu, ar kuru bija iecerēts cementēt Latvijas un Krievijas stratēģisko sadarbību, no Saskaņas puses J. Urbanovičs parakstīja 2009. gadā. Par šādu lēmumu Saskaņu politiskie pretinieki šaustīja pie katras izdevības un īpaši nesaudzīgi priekšvēlēšanu laikā, bet mūžīgie opozicionāri spītīgi atteicās to lauzt arī pēc Krimas aneksijas un Doņeckas notikumiem.

Var būt neapmierinātie

Pirmdien par to, ka līgums lauzts, pēkšņi paziņoja Saskaņas priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kas skaidroja, ka līgumattiecību pārtraukšana saistāma ar Saskaņas vēlmi kļūt par pilntiesīgu Eiropas Sociālistu partijas (PES) biedru, bet šajā partijā attiecības ar trešo valstu politiskajiem spēkiem tiek regulētas centralizēti - no PES centra Briselē. Turklāt saskaņā ar N. Ušakova interpretāciju līguma darbība jau tāpat bijusi apgrūtināta sankciju pret Krieviju dēļ.

Saskaņa PES asociētais biedrs ir kopš 2015. gada, un jau drīz pēc iestāšanās šajā organizācijā neoficiāli informācijas avoti norādīja, ka ceļu uz pilntiesīgu PES biedra statusu tai aizšķērso līgums ar Krievijas varas partiju.

Urbanovičs to gan atzīst nelabprāt: «Mūs jau sen uztver kā pilntiesīgus biedrus, esmu frakciju priekšsēdētāju klubā, piemēram, tikai mazākas biedra naudas maksājam.» Taču viņš arī nenoliedz, ka jautājums par sadarbības līgumu ik pa brīdim aktualizējies gan PES biedru lokā, gan Saskaņas iekšienē. «Cienām partneru satraukumu, tādēļ šis jautājums noņemts no dienas kārtības, taču tas nenozīmē, ka labas attiecības ar Krieviju mums vairs nav svarīgas,» piebilst politiķis.

Saskaņas frakcijas vadītājs ir pārliecināts, ka PES rindās, veicot «uzskatu un uzvedības revīziju», partija spēs kļūt par «īstenākiem sociāldemokrātiem». J. Urbanovičs gan pieļauj, ka, partijai kļūstot aizvien sociāldemokrātiskākai, to var pamest biedri, kam eiropeiskā sociāldemokrātija var nešķist pietiekami atbilstoša to pasaules redzējumam, bet Saskaņa tam esot gatava.

Attieksme nemainās

Kad atkārtoti tika jautāts, kādēļ līgums netika lauzts pēc Krimas notikumiem, J. Urbanovičs atzinās: «Partijā šis temats bija aktuāls, bet mums ļoti negribējās rīkoties, citu spiestiem un mudinātiem.»

Savukārt pēc līguma laušanas Saskaņa no šī lēmuma negaidot «politiskās dividendes» un labēji centrisko partiju attieksmes maiņu pret sevi.

«Arī šoreiz uz iekšpolitiskām dividendēm neceram. Šim lēmumam nebūs nekāda efekta. Līgums tā demonizētājiem palīdzēja priekšvēlēšanu kampaņās, bet viņiem nav tik trūcīga izdoma, lai neizdomātu, ko jaunu,» vismaz vārdos cerību lološanu par iekļūšanu koalīcijā noliedz J. Urbanovičs.

Un viss liecina, ka tādu lološanai pamata tiešām nav. «Nevis Krievijas agresīvās ārpolitikas vai iekšējo represiju dēļ, bet «sankciju pret Krieviju» un «Eiropas Sociālistu partijas attiecības ar trešajām pusēm veido centralizēti» dēļ. Tomēr vietā ir teiciens: vilks spalvu met, bet tikumu ne. Tā N. Ušakova paziņojuma veidu kritizē un neticību Saskaņas vēlmei mainīties pauž ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Koalīcija tikai labēji centriska!

Viņa pārstāvētās partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, runājot par iespēju mainīt attieksmi pret Saskaņu, ir kategorisks. «Mēs neesam pārliecināti, ka viņi vispār spēj mainīties. Tas viss veidojies ilgā laika posmā, un viņi joprojām izvairās nosodīt Krimas aneksiju,» noliedzot sadarbības iespējas, saka Vienotības vadītājs.

Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kurai visbiežāk ir pārmests par slēptiem mērķiem ievilkt Saskaņu valdošajā koalīcijā, noraida iespēju, ka līguma laušana Saskaņai pavērs vārtus uz valdību. «Tas absolūti neko nemaina. Pēc 13. Saeimas vēlēšanām ir iespējama tikai labēja koalīcija, turklāt šis līgums nekad nav bijis noteicošais mūsu nostājā pret Saskaņu,» saka ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Tam, ka līguma laušana Saskaņai varētu dot instrumentu, lai tā tuvinātos labēji centriskajām partijām, nepiekrīt arī politologs Filips Rajevskis. «No šā brīža perspektīvas nedomāju, ka tas kaut ko mainīs. Šis lēmums, protams, ietekmēs Saskaņas startu nākamajās vēlēšanās. Pagājušajās vēlēšanās viņi zaudēja daudz mandātu, ja šajās viņi zaudēs vēl vairāk, tas varētu radīt nepieciešamību un kādam kārdinājumu izveidot vēl kādu nopietnu krievisku politisko spēku. Tādēļ viņiem jādara viss, lai radītu priekšstatu, ka šoreiz nu beidzot būs valdībā. Šis ir solis, lai veidotu diskusiju sev labvēlīgā virzienā,» līguma laušanas patiesos motīvus analizē politologs.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats