«Patlaban gaidu deputātu lēmumu attiecībā uz manu iniciatīvu. Bet, ja Saeima to noraidīs, tad nav jēgas vairs šajā sasaukumā to vēlreiz iesniegt,» Neatkarīgajai savu tālāko rīcību skaidroja R. Vējonis. Viņš cerot, ka deputāti tomēr ir atbildīgi un «būs gatavi pieņemt patstāvīgus lēmumus sabiedrības saliedētības veicināšanai un padomju laiku okupācijas seku likvidēšanai». Taču viņu priecējot, ka šim priekšlikumam ir tik liels sabiedrības atbalsts, jo daudziem ir saprotams, ka šāda situācija ir jāatrisina un tā nav demokrātiskai valstij pieņemama. Valsts prezidents uzskata, ka tā ir tikai maza daļa, kas bremzē šā jautājuma tālāku virzīšanu. Kā jau tas mēdzot būt - šādas lietas tiek nevajadzīgi politizētas, un politiskā retorika tiek izmantota, lai uzspiestu savu viedokli. Patiesībā, jau iesniedzot šo iniciatīvu, viņam bijis zināms Nacionālās apvienības uzstādījums nepieļaut nekādas izmaiņas pilsonības jautājumā. Viņš arī ņēmis vērā koalīcijas līgumu, kas partneriem noteic nepieciešamību vienoties. Tā kā Nacionālā apvienība atkārtoti paziņojusi, ka nepiekāpsies šajā ziņā un tā ir viņu sarkanā līnija, kas netiks pārkāpta, tad arī nav bijis nozīmes tikties atsevišķi ar šo politisko spēku un mēģināt to pārliecināt. Valsts prezidents atzina, ka meklēs risinājumu, kā šo priekšlikumu nenolikt plauktā.

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka pilsonības piešķiršana jārisina kopā ar sabiedrības integrācijas jautājumiem. Saeima Pilsonības likumu jau esot nopietni pārstrādājusi, nosakot gandrīz automātisku pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušiem bērniem. Reģistrējot bērnu, viņa vecākiem tiekot vaicāts par vēlmi piešķirt pilsonību. Ja viens no vecākiem piekrīt, bērnam dzimšanas apliecībā tiek ierakstīta Latvijas pilsonība.

Saeimas priekšsēdētāja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājumus par automātisku pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņu bērniem vērtē kā kosmētisku labojumu. Problēmas esot sabiedrības integrācijā, un tās jārisina pašos pamatos. Galvenās problēmas līdz ar šo izmaiņu ieviešanu būtu nevis 50 jauni pilsoņi ik gadu, bet gan iespēja pavērt ceļu nākamajai prasībai, proti, pilsonības piešķiršanā piemērot tā dēvēto nulles variantu, kas nozīmē - pilsonību piešķirt visiem nepilsoņiem. Viņa arī atgādināja, ka valdību veidojošās partijas koalīcijas sanāksmē vienojušās neatbalstīt prezidenta ierosinātās izmaiņas.

I. Mūrniece pauda pārliecību, ka cilvēkiem ir jāļauj izvēlēties pilsonību, nevis tā jāuzspiež. Tā esot nepilsoņu pašu apzināta izvēle. Turklāt šobrīd nepilsoņiem nav problēmas diezgan brīvi ceļot Šengenas zonā un uz Krieviju.