24. septembris,
Vārda dienas: Agris, Agrita
Sākuma lapa » Sabiedrība » Ierēdņi aiz normatīvu valodas nesaskata cilvēku
Ierēdņi aiz normatīvu valodas nesaskata cilvēku
Autors: Antra Gabre / NRA.lv / 12. septembris 2017, 11:10
Vai ierēdņi, kuri pašlaik neprot vai negrib kādu Latvijas iedzīvotāju problēmu risināt mazāk birokrātiski un ātrāk, pēc vairākiem gadiem spēs rīkoties citādi? Noklausoties Kultūras ministrijas iniciētā sarunu cikla pirmo diskusiju par dizaina domāšanu valsts pārvaldē, Neatkarīgā nevar atbildēt apstiprinoši.


Valsts iestāžu pakalpojumus izmanto visi Latvijas iedzīvotāji, tātad visiem mums ir svarīgi, lai ar problēmu risināšanu nenodarbotos šauri domājoši ierēdņi, kuri aiz normatīvu valodas nesaskata cilvēku. Jautājums: vai Latvijā kādā augstskolā tiek mācīts strādāt par radoši domājošu ierēdni, un cik viņa darbs izmaksā?

Diez vai daudziem lasītājiem ir saprotams, ko nozīmē dizaina domāšana. Kultūras ministrija izstrādājusi rokasgrāmatu Latvijas birokrātiem - Latvijas dizains 2020 (līdzīgas rokasgrāmatas ir arī citu valstu ierēdņiem vai birokrātiem), kuras «sausais atlikums», ja pārtulko tajā izmantoto ierēdniecības valodu cilvēkiem saprotamā tekstā, ir stāsts par to, kā valsts pārvaldē nodarboties ar individuālu cilvēka vajadzību izpēti un mērķtiecīgi, iespējami labāk palīdzēt viņam, nevis atsaukties uz normatīvajiem aktiem un futbolēt cilvēku no viena kabineta uz citu.

Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Barbara Ābele norādīja arī uz to, vai cilvēkam ir ērta elektroniskā vide, kurā notiek saziņa ar valsts pārvaldes darbiniekiem. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis savukārt atgādināja, ka Valsts kancelejas mobilā lietotne Futbols ANO rīkotajā mobilo lietotņu konkursā iekļuva starp 40 labākajām pasaulē. Šī lietotne palīdz novērtēt valsts iestāžu darbu, sniegt ierosinājumus, kā uzlabot darbu, un atrast valsts iestāžu kontaktinformāciju, proti, mazināt nesamērīgu birokrātiju. Un šonedēļ, 14. septembrī, Valsts kanceleja trešo gadu pēc kārtas atklās kampaņu valsts iestāžu klientu apkalpošanas speciālistu darba novērtēšanai. Tās laikā iedzīvotājus aicinās novērtēt izcilu klientu apkalpošanu un balsot par atsaucīgiem valsts iestāžu darbiniekiem, lai uz tamlīdzīgu rīcību mudinātu arī pārējos ierēdņus.

Diskusijā sociālantropologs Viesturs Celmiņš gan uzsvēra, ka valsts pārvaldi nevarēs reorganizēt bez kļūdām un izgāšanās. Taču pašlaik ierēdniecība ļoti baidās kļūdīties un tāpēc slēpjas aiz likuma burta. Ierēdņi sūkstījās, ka rīkoties radošāk un palīdzēt cilvēkiem risināt kādu jautājumu mazāk birokrātiski traucējot Valsts kontrole. Ja šī iestāde birokrātiem nesistu pa nagiem par kļūmēm, tad varbūt iedzīvotājiem labāks rezultāts būtu sasniedzams ātrāk. J. Citskovskis atzina, ka «dzīvojam normatīvismā, un tas ir kā stikla siena». Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Gatis Ozols ievaicājās, vai sabiedrība būtu gatava pieņemt, ka valsts pārvaldes darbinieki kļūdās un viņiem nav tūlītēja risinājuma. Ekonomikas ministrijas vecākais referents Rūdolfs Strēlis ierosināja normatīvos aktus izstrādāt ilgāk, toties diskusijā ar sabiedrību, nevis izdarīt to ātrāk un cilvēkiem nesaprotamā veidā un valodā.

Jau minētajā rokasgrāmatā formulētas vairākas «vīzijas 2020», kas gan nenozīmē, ka turpmāko gadu laikā vīzijām būs taustāms rezultāts un valsts iestāžu darbinieki spēs rīkoties mazāk birokrātiski un katra individuālā iedzīvotāja interesēs. Protams, jāpiekrīt Kultūras ministrijai - ja neko nedarīs, tad pārmaiņas nenotiks, bet pagaidām diskusijas dalībnieku secinājumi par domāšanas maiņu valsts pārvaldē nerosina domāt, ka viss notiks līdz 2020. gadam, jo, «kamēr Latviju pārvaldīs juristi un grāmatveži, kuri vadās pēc likuma burta, tikmēr izmaiņas ātri nenotiks».



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats