Svētki jau pēc 300 dienām

Kapsulas iemūrēšana notiek stadionam nozīmīgā brīdī - tā 90. jubilejas gadā. 1958. un 2008. gadā tas tika daļēji atjaunots un tagad piedzīvo pilnu renovāciju - svinīgajā pasākumā teica izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņš cerot, ka pēc pieciem gadiem, kad stadions būs pilnībā pabeigts, tas kļūs par galveno Latvijas sporta bāzi un priecēs ar daudziem labiem sporta rezultātiem. Taču pirmais notikums, kas gaida šo vietu, būs pavisam drīz - pēc 300 dienām, kad te tiks rīkoti Latvijas simtgadei veltītie deju svētki. 3. jūnijā te sāksies lielkoncerta Māras zeme mēģinājums. Kultūras ministre Dace Melbārde akcentēja, ka, ņemot vērā šo lielo sarīkojumu, ļoti svarīgi ir iekļauties termiņos, raksta nra.lv

Līgums paredz, ka projekta pirmā kārta būs gatava nākamā gada 15. maijā, un šobrīd neesot šaubu, vai termiņi tiks ievēroti, pauda sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis Elmārs Martinsons, norādot, ka tribīnes jau iegūst jaunu veidolu. Patlaban demontēts «viss liekais», tiek klāta hidroizolācija, bet blakus vecajām konstrukcijām tiks būvēti jauni apjomi, kas ļaus divkārt palielināt auditoriju. Līdz šim tribīnēs varēja uzņemt 5600 skatītājus, bet pēc rekonstrukcijas varēs - vairāk nekā 10 000. Tas, ka gar sāniem būs tribīnes, nebūs šķērslis uzņemt 17 000 dejotāju. E. Martinsons ir pārliecināts, ka šādu skaitu pulcēs ne tikai deju lielkoncerts, bet arī citi pasākumi, kas te tiks rīkoti. Tos apgaismot ļaus jaunie gaismekļi, nu jau tiek atjaunoti to stabi, bet pretī tribīnēm tiks izvietots viens no lielākajiem ekrāniem (9 reiz 16 metru). Tāpat te izbūvēs divpusēju skaņas izolācijas sienu, lai pasākumus netraucētu blakus esošais dzelzceļš un lai te notiekošais netraucētu tuvējā mikrorajona iedzīvotājus.

Daugavas stadiona vadītājs atgādināja, ka 2016. gadā stadionam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, kas atspoguļo šīs vietas nacionāla līmeņa daudzfunkcionālu nozīmi gan Latvijas kultūras, gan sporta sabiedrības dzīvē. Tas, ka izdevās Latvijai tik svarīgajai vietai piesaistīt Eiropas Savienības (ES) naudu, bijis veiksmes stāsts, kas «ļaus sakārtot šo vēl nesaposto saliņu Grīziņkalna apkaimē». Pēc projekta pabeigšanas te būs augstākā līmeņa vieglatlētikas un futbola infrastruktūra, kas atbilst starptautiska līmeņa prasībām. Līdz 2022. gadam plānots izbūvēt papildu tribīnes un trīs jaunus objektus: multifunkcionālo halli ar vismaz 3000 skatītāju vietām, jaunu ledus halli, kas, cerams, būšot Pasaules hokeja čempionāta treniņu vieta 2021. gadā, un slēgto vieglatlētikas manēžu. Tāpat pilnībā tiks atjaunots vieglatlētikas treniņu laukums un stadiona sporta laukums. Tiks izveidota jauna park&ride stāvvieta un sakārtota apkārtējā pilsētas infrastruktūra. «Tas būs vesels sporta un kultūras kvartāls,» rezumēja stadiona vadītājs.

Daudz, bet par maz

E. Martinsons skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā Daugavas stadiona teritorijas attīstības stratēģija paredz atvēlēt vairāk nekā 50 miljonus eiro, tajā skaitā ES - 37,5 miljonus eiro, valsts līdzfinansējumu - vairāk nekā 5,5 miljonus eiro, Rīgas pašvaldības - 1,5 miljonus eiro un privāto līdzfinansējumu - pāri 2 miljoniem eiro, kā arī jāpieskaitot vēl viens miljons eiro no valsts budžeta - centrālajam laukumam un vieglatlētikas celiņiem. Lai gan summas ir lielas, ar tām tomēr ir par maz, lai īstenotu visas ieceres. Tā, piemēram, izmaksu dēļ nācies atteikties no jumta pārseguma. «Mēs cenšamies būt reālistiski, un turēties pie zemes mums īpaši liek Eiropas finansējums. ES nauda nav paredzēta sportam, bet gan degradētas vides revitalizācijai, un tas līdzi nes virkni nosacījumu, kas mums jāievēro,» Neatkarīgajai klāstīja E. Martinsons. Viņš pieļāva, ka varbūt pēc projekta pabeigšanas vēl varēs ko papildus uzbūvēt, izmantojot citus finansējuma avotus. Runājot par riskiem, E. Martinsons uzsvēra, ka līdz ziemai vajadzētu pabeigt lampu mastu izbūvi - divi esot pilnībā gatavi, bet divi citi, cerams, līdz oktobrim tiks pabeigti.