Par iecerēto skolu tīkla optimizāciju, vai kvantitāte būs kvalitātes virzītājspēks, par sešgadīgiem pirmklasniekiem un Vienotības (V) vadības peripetijām Neatkarīgās intervija ar izglītības un zinātnes ministru un V valdes locekli Kārli Šadurski.
- Satraukumu raisījis IZM pētījumā balstītais apgalvojums, ka aptuveni puse vidusskolu neatbilst mūsdienu kritērijiem, jo 10.-12. klasēs nav vismaz 150 skolēnu, vietās, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas - 60. Skolēnu pietiekot vien 130 vidusskolām. Tas nozīmē, ka 183 vidusskolām vajadzētu samazināt izglītības pakāpi vai slēgt? Tāds ir plāns, rekomendācijas vai teorētisks pētījums, kas nav realizējams dzīvē?
- Arvien pastiprinās tendence izvēlēties kvalitatīvāko izglītības iestādi no pieejamā loka, nevis tuvāko. Nav iespējams pacelt izglītības kvalitāti visās vidusskolās, nodrošināt visas skolas ar labiem mācībspēkiem, pienācīgu viņu atalgojumu, mācību vidi. Rudenī uz Saeimu sūtīsim grozījumus Vispārējās izglītības likumā, dodot pašvaldībām tiesības līdzfinansēt pedagogu atalgojumu, ja skolēnu skaits ir pārāk mazs. Nedomājam, ka tagad sāksies masveida skolu slēgšana, kā ulmaņlaikos, kad vienā gadā tika slēgtas 76 skolas, bet tiecamies sešos gados sasniegt šos kontrolskaitļus, nosakot arī otru svarīgāko kritēriju - kvalitāti.
- Ja ļausiet pašvaldībām piefinansēt pedagogu algas, vai tas mudinās tās optimizēt skolu tīklu? Nekas nemainīsies.
- Mainīsies tas, ka pašvaldībai būs jāplāno savs budžets. Šobrīd ir viegli nepieņemt lēmumus par skolu reorganizāciju, ja par to maksā kāds cits - valsts. Ja vidēji viena skolēna izglītošana mēnesī, rēķinot pedagogu algas, maksā vidēji 100 eiro mēnesī, bet mazajās skolās - 200 un 300 eiro, tad kādam šī starpība ir jāsedz.
- Varbūt kādās lauku skolās pedagogi būs ar mieru strādāt arī par zemāku algu, jo vidējais algu līmenis un cita darba iespējas ir vēl sliktākas.
- Jā, atalgojums laukos ir zemāks, arī dzīves dārdzība, bet jebkurā vietā pedagogs grib saņemt cienīgu atalgojumu.
- Uz šī pētījuma tālāk tiks balstīti attiecīgi normatīvi un rēķināts finansējums?
- Nē, šobrīd runājam par rekomendācijām, bet piedāvāsim pašvaldībām savu redzējumu. Runājam arī ar autopārvadātājiem, lai salāgotu sabiedriskā transporta tīklu ar skolēnu vajadzībām un efektīvāk izmantotu līdzekļus, arī skolēnu pārvadājumu racionālāku sazobi ar sabiedrisko transportu. Vēl līdzekļu ietaupījums pašvaldībām radīsies, neuzturot pustukšas skolas.
- Bet pašvaldībām būs jāmaksā gan par skolēnu pārvadājumiem, gan citām pašvaldībām par viņu bērnu skološanu!
- Savstarpējie norēķini starp pašvaldībām ir ļoti būtisks jautājums, par ko esam runājuši ar Finanšu ministriju. Nereti šie savstarpējie norēķini būtu atceļami vai pat pagriežami pretēji - visi gadījumi jānofiksē savstarpējo norēķinu noteikumos.
- Pašvaldībai nebūs vairs jāmaksā par bērnu, kas mācās citā pašvaldībā?
- Pēc 2020. gada līdz 2023. gada septembrim minimālais skolēnu skaits lielpilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju būtu 225, citviet - 150, kur 25 kilometru rādiusā nav citu vidusskolu - 75 skolēni...
- Tas būtu tikai normāli.
- Bet vēl 2015. gada rudenī IZM noteiktie kritēriji 10. klases atvēršanai un vidusskolām kopumā, kas «nodrošinātu kvalitatīvu un modernu izglītību», bija 3-4 reizes mazāki. Kas būtisks mainījies pēdējos divos gados, ka šī proporcija daudzkāršota?
- Varam atcerēties visas tās neskaitāmās sarunas, kas notika gan ar pašvaldībām, gan koalīcijas sadarbības padomi, kur šie skaitļi brauca uz leju, līdz minētajiem skaitļiem. Toreiz vēl bijām pietiekami tālu no kompetenču pieejā balstītā standarta ieviešanas. Ja gribam 10., 11. klasē piedāvāt visus mācību priekšmetus standartu līmenī un 12. klasē skolēniem iespēju sešus priekšmetus apgūt padziļināti, tad jābūt vismaz diviem novirzieniem - eksaktajam un sociālajam/humanitārajam, vismaz divām paralēlklasēm. Skola ar ļoti mazu skolēnu skaitu to nevar nodrošināt, tāpat kā tam nepieciešamo pedagogu sastāvu. Un lielākās pilsētās gribam iedot vēl vairāk iespēju, tāpēc tur runājam par trim paralēlklasēm.
Rādīt reklāmu
