Otrdien Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā Leja atzina, ka publiskajā telpā saistībā ar šo lietu figurē termins “valsts nozagšana”, taču Krimināllikumā šāda termina nav.

Izskatot “oligarhu lietu” 2011. gadā galvenā uzmanība tika veltīta aizdomām par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, ko varētu būt veikuši Ainārs Šlesers un Andris Ameriks. Saistībā ar Aināru Šleseru izmeklēta viņa ietekme lielākajā Rīgas ostasuzņēmumā – “Rīgas tirdzniecības osta” (RTO), kas varētu būt saistīta ar atsevišķiem noziegumiem, bet Ameriku – viņa iespējamā pretlikumīgā iecelšana Rīgas brīvostas vadītāja amatā

Leja komisijai vairākkārt uzsvēra, ka “”oligarhu lietā” pierādījumi nebija pietiekami, lai uzrādītu apsūdzības un lietu nodotu tiesai.

Ar noklausītajām sarunām izmeklētāji nevarēja pierādīt, ka Šlesers būtu slēptais īpašnieks un kaut kādā veidā ietekmējis uzņēmuma darbu. Tai skaitā, pierādījumi saistībā ar Šlesera rīcību, lai, iespējams, par Rīgas brīvostas vadītāju tiktu iecelts Ameriks, nesatur ziņas par kukuļdošanu un kukuļņemšanu. Līdz ar to šajā daļā darbības pārkvalificētas uz tirgošanos ar ietekmi, bet, saņemot lietu ar lūgumu sākt kriminālvajāšanu, prokurors secinājis, ka pierādījumos nav konstatēts neviens no noziegumiem, tāpēc pats Leja pieņēmis lēmumu par krimināllietas izbeigšanu šajā daļā.

Leja arī minēja, ka operatīvās lietas atšifrējumi bijuši neprecīzi, jo teksts un skaņa bijuši atšķirīgi. Konstatējis nepilnības, viņš uzdevis izmeklētājiem tās labot.

Pie esošā haosa, kas valdījis izmeklēšanas sākumā, Leja vaino toreizējo KNAB priekšnieka vietnieci Juti Strīķi, norādot, ka viņa mēģinājusi īstenot tādus izmeklēšanas virzienus, par kuriem kriminālprocess nemaz nebija uzsākts.

Jau vēstīts, ka darbu uzsākusi Saeimā izveidotā “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura apņēmusies četru mēnešu laikā noskaidrot, kādēļ bez personu saukšanas pie atbildības tika izbeigta skandalozā “oligarhu krimināllieta”.