Neskaitot vēstniecību skaitu, diplomātiem ir iespēja sevi pierādīt arī strādājot ANO, NATO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās, divos konsulātos Pleskavā un Vitebskā, kā arī ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā, tomēr, ņemot vērā lielo diplomātu skaitu, ir skaidrs, ka vairāki desmiti no tiem šobrīd strādā zemākos amatos Latvijas vēstniecībās ārvalstīs vai Ārlietu ministrijā (ĀM).

Likumā esot noteikts, ka amats nedrīkst atšķirties no viņa diplomātiskā ranga vairāk nekā par vienu pakāpi. Tas nozīmē, ka karjeras diplomātam, lai kļūtu par vēstnieku, jābūt vismaz vecākā padomnieka diplomātiskajam rangam. Nākamo rangu diplomātam var piešķirt pēc triju gadu dienesta iepriekšējā rangā, taču par nozīmīgiem sasniegumiem dienestā nākamo diplomātisko rangu var piešķirt arī pirms trīs gadu termiņa. Izņēmuma gadījumos pēc Atestācijas komisijas ieteikuma un ar Ministru prezidenta piekrišanu ārlietu ministrs var piešķirt jebkuru citu diplomātisko rangu.

Āboltiņas ambīcijas vienmēr ir bijušas augstas un viņa, pametot darbu ĀM, nokārtoja pārbaudījumus padomnieka ranga saņemšanai.

Pirms politiskās darbības Āboltiņa laikā no 1993. līdz 2002. gadam strādājusi ĀM Konsulārajā departamentā, tostarp septiņus gadus vadījusi šo departamentu.

Jau iepriekš ziņots, ka partijas “Vienotība” Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa plāno nolikt deputātes mandātu vēl pirms pašreizējā sasaukuma beigām un atgriezties ārlietu dienestā un kļūt par vēstnieci, sevišķi tīkojot uz iespēju strādāt Itālijā, kur šogad pilnvaras beidzas Artim Bērtulim, kurš amatā tika apstiprināts 2013. gada augustā.