Pašlaik vidusskolas arvien biežāk pārtop par pamatskolām vai pat sākumskolām, un Carnikavas novads ir vienīgais, kas savā pamatskolā jau nākamgad vai 2019. gadā plāno atvērt 10. klasi. Patlaban gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir likusi pašvaldībai izvērtēt šādu ieceri, norādot uz, iespējams, nepietiekamo skolēnu skaitu. IZM paredzējusi kā minimālo slieksni noteikt kopumā 150 skolēnu 10. līdz 12. klasēs.
Lēmums veidot vidusskolu Carnikavā tika pieņemts jau 24. maijā. Šādu scenāriju apspriedusi un akceptējusi jau pērn īpaši izveidota darba grupa, kuras sastāvā bijuši gan izglītības speciālisti, gan vecāku pārstāvji.
Pamatojums tam: skolā arvien pieaug izglītojamo skaits - dažos gados no 200 tas sasniedzis jau 300, un, ņemot vērā demogrāfiskos rādītājus, šis skaitlis tuvāko gadu laikā varētu būt jau 400, skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. Carnikavas vidusskolas izveides plāns paredzot papildus vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmai padziļināti apgūt informāciju tehnoloģijas, matemātiku, bioloģiju un ķīmiju, kā arī skandināvu valodas, bet sadarbībā ar Aizsardzības ministriju - valsts aizsardzības mācību. Tas darīts, «lai vidusskolā daudz iegūtu ne tikai bērni, kas ir ļoti talantīgi, bet visiem tiktu nodrošināta iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību savā novadā». D. Jurēvica atzīst, ka tas ir liels izaicinājums, jo līdz šim pārpildītas klases ir sākumskolā un arī pirmsskolas iestāde ir pilna, taču pēc 6. klases daudzi (it īpaši tie, kam ir labi sasniegumi mācībās) dodas uz Rīgas centra proģimnāzijām, kur ir cita izglītības kvalitāte. Patlaban ap 400 Carnikavā deklarēto bērnu apgūst zinības kur citur, norāda nra.lv
Viens no iemesliem, kāpēc vecāki nesūta savas atvases uz Carnikavas skolu, ir arī pārpildītā ēka. Tāpēc pašvaldība ir plānojusi pārbūvēt skolu, un patlaban tiek projektēts Carnikavas izglītības kvartāls, kurā bez esošās pamatskolas piebūves paredzēta mūsdienīgas bibliotēkas izveide, kā arī Mūzikas un mākslas skolas un sporta laukuma rekonstrukcija. Kopumā Carnikavas dome paredzējusi tērēt šim mērķim deviņus miljonus eiro, no tiem miljons eiro nāktu no Eiropas Savienības fonda.
Šobrīd gan pašvaldība nav tik pārliecināta, ka izdosies 10. klasi atvērt jau nākamgad. Iespējams, ka tad tas tiks darīts 2019. gada 1. septembrī. Piebremzēšanās notikusi, jo ministrija likusi vietvarai izvērtēt, vai tā spēs nodrošināt nepieciešamo skolēnu skaitu šajā posmā, jo IZM ir plānojusi noteikt, minimums, 50 skolēnu vienā klasē, lai tos varētu sadalīt divās paralēlklasēs, piedāvājot vismaz divas dažādas programmas. Līdz šim Pierīgā zemākā latiņa bijusi 18 skolēnu klasē, un tad, kā aprēķini rāda, Carnikavā varētu izveidot divus klašu komplektus, teic D. Jurēvica. Viņa atzīst, ka Izglītības likumā paredzētie grozījumi, kas nosaka 150 skolēnu vidusskolas posmā, šovasar bijuši negaidīti un «speciāli nāca pēc vēlēšanām», jo nekas neliecinājis, ka tiks pārskatīts vidusskolēnu klašu piepildījums. Ja tie tiks pieņemti, neviena no Pierīgas pašvaldībām nespēšot izpildīt jaunos kritērijus. Pat Ādažos klasē neesot 25, un kopumā tur vidusskolas posmā esot vien 115 skolēnu. D. Jurēvica uzsver, ka, neraugoties uz IZM atbildi, pašvaldība no savas puses būtu gatava piemaksāt, ja neizdosies 10. klasē sapulcināt 50 audzēkņu. Carnikavas domes priekšsēdētāja uzskata, ka patiesībā vidusskolām, no kurām liela daļa «ir ļoti vājas», vajadzētu pāriet valsts paspārnē, tad liela daļa problēmu tiktu atrisināta.
Viens no tiem, kas savas šaubas par vidusskolas nepieciešamību Carnikavā pauda jau pirms dažiem gadiem, ir Carnikavas iedzīvotājs un savulaik Rīgas skolas direktors Māris Sika. Viņš gan norāda, ka šobrīd nav analizējis situāciju, bet, šķiet, tā daudz neatšķiras, tāpēc viņš savu visai skeptisko nostāju nav mainījis. Jo skaidrs, ka nosaukuma dēļ Carnikavas vidusskola nebūtu vajadzīga, turklāt jārēķinās, ka konkurence ar citām Pierīgas un Rīgas skolām (īpaši iecienīta carnikaviešu vidū ir Rīgas Valsts 3. ģimnāzija) ir liela, un tad ir jābūt īpašam bonusam, piemēram, saistošām izglītības programmām, lai skolēni pēc pamatskolas vai 6. klases beigšanas paliktu Carnikavā. Lai sapni pārvērstu iecerē, jānodrošina ne tikai skolēnu skaits, bet arī augsta līmeņa pedagogi - it īpaši dabaszinātnēs un svešvalodās, moderns (tas ir dārgi) tehniskais aprīkojums un papildu telpas. Ja tas viss summēsies, tad Carnikavā vidusskola būs, ir pārliecināts M. Sika.
Rādīt reklāmu
