Kalnmeiers nevienu vien reizi uzsvēris, ka jautājums par atbildību “oligarhu lietas” izmeklēšanā ir jārisina atbilstoši tiesiskas valsts principiem, tai skaitā, izvērtējot iesniegtos dokumentus, kā arī uzklausot sniegtos skaidrojumus.

Intervijā Latvijas Radio Kalnmeiers atkārtoti norādījis, ka “oligarhu lietas” izmeklēšanu galvenokārt veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), nevis Ģenerālprokuratūra, kurai šobrīd visvairāk tiek pārmesta lietas nenonākšana līdz tiesai.

Kalnmeiers apgalvo, ka noklausītās sarunas nav bijušas pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts. “Uz šo brīdi man nav nekāda pamata apgalvot, ka notikusi apzināta ļaunprātība,” sacīja ģenerālprokurors.

Viņš norādīja, ka Ģenerālprokuratūra nav izmeklētāji un tās tiesības ir ierobežotas, taču kā galveno “oligarhu lietas” izmeklēšanas trūkumu Kalnmeiers sauc to, ka lielā materiālu apjoma dēļ neviena persona atsevišķi no sākuma līdz beigām visas sarunas nenoklausījās.

Lai ierakstītās sarunas atšifrētu, tās ir jānoklausās, bet apjoma dēļ viens cilvēks to izdarīt nevarēja. Līdz ar to darbs tika sadalīts vairākiem cilvēkiem. Arī prokuratūrā lietas materiāli, kas tika saņemti kriminālvajāšanas sākšanai, tika nodoti četriem prokuroriem, un katrs tos skatīja atsevišķi. Pēc ģenerālprokurora vārdiem, esot pazudis “vienojošais moments”. “Viens varbūt tur kaut ko saskatīja, cits uzskata, ka tur nekas nav, jo katram ir sava izpratne,” sacīja ģenerālprokurors.

Ģenerālprokurors atgādināja arī to, ka KNAB notika informācijas noplūde, kas varēja ietekmēt izmeklēšanas gaitu. Vienlaikus gan viņš sola, ka visu informāciju sniegs Saeimai, jo cer uz objektīvu apstākļu noskaidrošanu parlamentārās izmeklēšanas gaitā. Tāpat Kalnmeiers neatsakās vērtēt arī savu atbildību.