Latvijas Televīzijai (LTV) un Latvijas Radio (LR) jāizstrādā kopējs sabiedrisko mediju nolikums, kurā būtu noteikti principi finansējuma piesaistei no «trešajām pusēm» raidījumu gatavošanai atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam. Šis dokuments jāiesniedz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) līdz 1. septembrim.

NEPLP pēc tam, kad pēc publiskotajām Rīdzenes sarunām LTV nolēma pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi, aicināja uz diskusiju LTV un LR vadību, vēloties noskaidrot, ne tikai kāpēc nolemts izbeigt sadarbību ar Ventspils domi, bet arī - kā piesaistīt finansējumu nākotnē un kāda ir attieksme pret valsts kapitālsabiedrību, pašvaldību un trešo personu sponsorētiem raidījumiem, - akcentēja NEPLP prieksšēdētāja Dace Ķezbere. Savukārt padomes pārstāve Gunta Līdaka vēlējās zināt, kā notiks sadarbība ar pašvaldībām, kurās parādās «šie reputācijas jautājumi». Jo zināma koķetērija ar vietvarām arī radot šīs LTV problēmas. LTV valde atzina, ka vēl nav skaidras atbildes, bet «nolemsim, kā turpmāk darīsim», galvenais esot redakcionālās neatkarības saglabāšana.

LR valdes locekle Sigita Roķe uzsvēra, ka visi reklāmas un sadarbības līgumi tiek slēgti vienīgi tāpēc, ka sabiedriskajam medijam ir nepietiekams finansējums: «Mēs labprāt atteiktos no visiem sponsoriem, izietu arī no reklāmas tirgus, bet jautājums ir tikai un vienīgi par finansējumu.» Arī LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte apliecināja vēlmi iziet no reklāmas tirgus, LTV tikai gaidot signālu, lai to varētu sākt īstenot. Jo viens signāls esot no NEPLP, bet no valdības nama pavisam kas cits - tur neviens sabiedriskos medijus no reklāmas tirgus nevēloties laist laukā.

Padomes priekšsēdētāja D. Ķezbere vērsa uzmanību uz sabiedrisko mediju sadarbību arī ar Ināras un Borisa Teterevu fondu: vai notikušais ietekmēs sadarbību arī ar to? Ja arī ar fondu tiks pārtraukta sadarbība, tiks apdraudēta Radio teātra tālāka pastāvēšana, gan arī LTV raidījums ZIP. Bez šā fonda atbalsta šie raidījumi nevarētu pastāvēt, tāpēc esot arī jautājums par sabiedriskā pasūtījuma izpildi un vai ir iespējams, ka tas tiek pārskatīts. D. Ķezbere gribēja zināt, vai ir izvērtēti visi raidījumi, kas top ar trešo personu atbalstu. Ja nav, tad ir jānosaka termiņi, kādā tas tiek izdarīts. Tāpat D. Ķezbere akcentēja, ka tas ir svarīgi arī tāpēc, lai šā gada 18. jūlijā Ministru kabineta sēdē padome var aizstāvēt LR un LTV finansējumu.

Uz jautājumu, kas notiks ar Muzikālo banku, kas tiek raidīta LR2, S. Roķe atbildēja, ka patlaban notiek diskusijas, kā juridiski rīkoties ar producentu grupu Septiņi, ar kuru ir līgums. Šobrīd vēl tiek saņemta nauda par šīs aptaujas rīkošanu, kamēr tiesiski nav apturēts līgums. Taču LR esot gatava no saviem līdzekļiem finansēt šo raidījumu, taču sāpīgākais jautājums ir par lielā noslēguma koncerta rīkošanu, kas tradicionāli notiek Ventspilī un kam nepieciešami ap 70 000 - 80 000 eiro. LR2 vadītājs Armins Ronis norādīja, ka tas ir 16 gadu ilgs veiksmīgs projekts, kuram tā īsti valsts finansējums nav atradies nekad. No 2012. gada vienīgais sponsorētājs ir tikai pieci Ventspils pašvaldības uzņēmumi, kurus pārstāv producents Septiņi. Zaudēt Muzikālo banku, nozīmētu zaudēt tās prioritātes, par ko NEPLP ir iestājies - latviešu mūzikas attīstība visos tās veidos. Tāpēc viņš raizējoties: lai, izlejot no vanniņas ūdeni, tam līdzi netiktu izliets bērns. Aptaujai bez noslēguma koncerta esot tik daudz vērtības kā «biezpienam bez trauciņa». Ivars Āboliņš uzsvēra, ka NEPLP noteikti vēlētos tikt informēta, ja sakarā ar līgumu laušanu ar producentu grupu Septiņi tiks ierosināta tiesvedība. Lai zinātu, kādu tas atstās iespaidu uz nākamā gada budžetu.