Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis tam neiebilst tikai tad, ja vietvaras uzņemas no savas kabatas apmaksāt bērnu ēdināšanu. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzskata: apmaiņas princips šādā gadījumā nav piemērots risinājums.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) norāda, ka tā jau gadiem vēršot uzmanību uz nevienlīdzību attiecībā uz pirmsskolas pedagogu darba samaksu un slodzes veidošanās principu. Tiem, kuri strādā ar bērniem no 1,5 līdz 4 gadu vecumam, algu nodrošina pašvaldības. Tā kā vietvaru rocība ir ļoti dažāda, darba samaksa bērnudārzos strādājošajiem ir atšķirīga. Ar jauno algu modeli situācija šiem pedagogiem ir vēl vairāk pasliktinājusies: likmes noteikto stundu skaits pieaudzis no 30 uz 40 stundām, samaksu nosakot 620 eiro, bet dažos gadījumos - tikai 560 eiro. Tajā pašā laikā vispārizglītojošo skolu pedagogiem alga par likmi ir 680 eiro. Lai šādu nevienlīdzību izskaustu, LIZDA rosina veikt grozījumus Izglītības likumā un noteikt, ka algas visiem pedagogiem maksā no valsts budžeta.

K. Šadurskis atgādina, ka par šo jautājumu ar pašvaldībām runāts jau pērn, apliecinot IZM gatavību pārņemt algas savā ziņā, bet tajā pašā laikā mudinot tās nodrošināt skolēniem bezmaksas ēdināšanu, kura šobrīd sākumskolā ir valsts pārziņā. Diemžēl vietvaras pakalkulējot nav piekritušas šādam scenārijam, jo saprata, ka tas nav izdevīgi. Ministrs LTV Rīta panorāmā situāciju raksturoja šādi: LPS rīkojoties, kā jau ierasts šādos domstarpību gadījumos - labāk nedarot neko.

LPS noliedz, ka būtu šo jautājumu «norakusi». Attiecībā uz pirmsskolas pedagogu algām un skolēnu ēdināšanu nevarot skatīties vienkāršoti, un «vienkārši apmainīties», noliekot vienu iepretim otram, nav pareizs risinājums, uzsvēra LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure, piebilstot, ka viņa personīgi neesot ne par, ne pret. Neesot gan saprotams, kāpēc valsts tā sadalījusi pedagogus: vienu darbu apmaksājot, bet otru - ne. Savukārt ēdināšana nav ar vienas rokas mājienu pārceļama no vienas kastītes citā, proti, pašvaldībās tā esot dažādi organizēta, piemēram, vienviet pakalpojumus sniedz firma, citur ir savi pavāri, tāpat ir skolas, kur daļu sakņu audzē paši.