20. jūlijs, Ceturtdiena
Vārda dienas: Ramona, Ritma
Sākuma lapa » Sabiedrība » Pašvaldības: Jāreformē ne tikai skolu tīkls
Pašvaldības: Jāreformē ne tikai skolu tīkls
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 18. maijs 2017, 15:41
Pētījums par optimālo skolu tīklu izraisījis kaislības dažādos līmeņos. Tā veicējiem un pasūtītājam – Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) – pārmet gan neprecīzu datu izmantošanu, gan sašaurinātu skatījumu uz izglītības iestādēm.


Tāpat akcentēts, ka vienlaikus ar skolu reorganizāciju būtu jāizvērtē iespēja atteikties no principa «Nauda seko skolēnam» un vietvaru savstarpējiem norēķiniem, kā arī jāķeras pie administratīvās reformas.

Pašvaldības nav apmierinātas, ka, analizējot iedzīvotāju skaita kritumu, pētījuma veicēji neņem vērā reālos ciparus. Līdz ar to tas neatklāj patieso situāciju. Vidzemes plānošanas reģiona un Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents kā piemēru Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē minēja viņa vadīto pašvaldību: tiek norādīts, ka no novada izdeklarējušies 600 iedzīvotāju, kas teritorijā, kurā mīt 4500, ir ievērojams kritums. Tas noticis nekustamā īpašuma nodokļa politikas dēļ (tika pieņemts lēmums par paaugstināta nodokļa piemērošanu tiem, kas nav deklarējušies viņiem piederošajā īpašumā). Taču tas nebūt nenozīmējot, ka šie ļaudis vairs nedzīvo Pārgaujas novadā - «viņi reāli te ir».

Gan H. Vents, gan Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes lietās Ināra Dundure atgādināja, ka līdz ar skolu tīkla sakārtošanu būtu jāatsakās no principa «Nauda seko skolēnam» un pašvaldību savstarpējiem norēķiniem, kas noved pie tā, ka kaimiņu vietvaras nespēj vienoties skolu reorganizācijas jautājumā. I. Dundure vērsa uzmanību uz to, ka Lietuva jau sapratusi šo kļūdu un pārejot uz citu skolu finansēšanas modeli. Viņa arī ieteica vispirms sākt nevis ar visu izglītības iestāžu tīklu, bet ar vidusskolām. Pašvaldības gribot uzzināt IZM redzējumu šajā sektorā, un, iespējams, ka tieši par šo skolu optimizāciju vienoties ar vietvarām būtu vieglāk. Turklāt vienlaikus vajadzētu risināt jautājumu par profesionālo mācību iestāžu piepildījumu. Lai gan to infrastruktūras uzlabošanā ieguldīti lieli līdzekļi, tās ir pustukšas, jo lielākā daļa pamatskolas beidzēju joprojām izvēlas turpināt mācības parastajās vidusskolās vai ģimnāzijās, pauda LPS pārstāve.

Pētījuma vadītājs Jānis Turlajs iebilda, ka var jau mainīt principus, cik vien ienāk prātā, bet nekas labāks nebūs, ja netiks veikta administratīvi teritoriālā reforma. Ja pašvaldības netiks optimizētas līdz modelim - Rīga kopā ar Pierīgu plus 28 spēcīgas pašvaldības -, pozitīvas pārmaiņas nav gaidāmas. Viņš arī uzsvēra: nezin kāpēc sabiedrībai radies maldīgs priekšstats, ka izglītība ir bezmaksas un varam atļauties uzturēt skolas, kur klasēs ir vien daži bērni. Kā tas ir Bauskas novada Mežgaļu skolā, kur trīs kilometrus ap skolu nedzīvo neviens bērns. Autobuss kratās gandrīz pusotru stundu, lai savāktu pedagogus un skolēnus pa sešiem grants ceļiem septiņu kilometru rādiusā. Tā vietā varētu sakārtot septiņus kilometrus garu ceļu, lai 20 minūšu laikā nokļūtu Bauskā.

J. Turlajs akcentēja: mazajās lauku skolās viens skolēns izmaksā apmēram 3000 eiro gadā, un tad rodas jautājums: kas to visu sedz? Ne jau anonīma valsts, bet katrs, kas maksā nodokļus. Situāciju vēl sarežģītāku padarot vietējo politiķu izvairīšanās pieņemt nepopulārus lēmumus par skolu reorganizāciju. It īpaši vietvarās, kur ir spēcīga opozīcija, kas «visu novedot līdz destrukcijai», kā tas arī noticis Bauskas novadā, kur J. Turlajs izstrādājis pētījumu par skolu tīkla sakārtošanu. Kā pozitīvu piemēru, kur to izdevies izdarīt, varot nosaukt Smiltenes novadu. Apvienojot skolas, izdevies pacelt pedagogiem algas par 20%.

Savukārt uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāves Andas Grīnfeldes jautājumu, kāpēc pētījumā nav ņemta vērā izglītības kvalitāte skolās, arī katras iestādes akreditācija, J. Turlajs atbildēja, ka nav bijis vērts šos rādītājus ņemt vērā, jo 98% skolu akreditētas uz maksimālo - sešu gadu - termiņu. Bet sīkāko akreditācijā saņemto vērtējumu dažādās jomās neizmantojuši, jo «karte ar šādiem datiem neko nepateiks».

Jāatgādina, ka skolu tīkla kartējums būs gatavs septembra beigās vai oktobra sākumā, bet vēl viens starpziņojums būs jūnijā.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats