Kā pirms divarpus gadiem uzsvēra Ventspils mērs Aivars Lembergs, Soross cīnās pret nacionālu valsti un viņa mērķis ir radīt globālo sabiedrību bez nācijas, tautības un nacionālām vērtībām.

Iezīmējot Sorosa filozofiju, Lembergs norāda, ka viņš cilvēkus uztver kā darba spēku, cīnās pret tradicionālo ģimeni un vērtībām. “Būtībā cīnās pret vērtībām, kas ierakstītas Latvijas Satversmē,” pauda Ventspils mērs.

Lai īstenotu šādu filozofiju, Soross piešķir lielu finansējumu un pirmais, ko nopērk ir žurnālistus, medijus, humanitāro izglītību, tostarp maksā stipendijas un tam līdzīgi veido Sorosa slāni. “Tā viņš var izlemt jebkuru jautājumu,” min Lembergs.

Kā novērots, ar gadiem Sorosa ietekme tikai pieaugusi un valsts nauda joprojām tiek piešķirti medijiem, kas saistīti ar Džordža Sorosa vārdu.

Milzu neapmierinātību izraisījis fakts, ka Kultūrkapitāla fonda izsludinātajā konkursa mērķprogrammā "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" ar 490 000 eiro pieejamo finansējumu konkursa komisija no 50 apstiprināja vien 16 projektus, turklāt vairākus no tiem iesnieguši vieni un tie paši pretendenti. 

Būtiski liels finansējums jeb 30 000 eiro piešķirti Latvijas Televīzijai, kas jau tāpat tiek bagātīgi finansēta no valsts budžeta.  Fonda finansējumu 50 000 eiro apmērā saņēma arī SIA “Red Dot Media” producētais TV3 raidījums “Melu teorija”, 41 000 eiro tika piešķirti interneta portālam “Delfi” multimediāla populārzinātnisku lekciju cikla par Latvijas kultūrvēsturi īstenošanai un 40 000 eiro saņēma “Re:TV” televīzijas diskusiju ciklam “Īsi un konkrēti”. Tāpat portāls “Delfi” saņēma 40 000 eiro projekta “Latvija 2020” īstenošanai un 35 000 eiro projektam “Latvijas pašvaldību temperatūra 2017”. Atbalstu saņēmuši vēl nedaudzi projekti.

Tas izraisījis neapmierinātu Latvijas mediju pārstāvju vidū un viņi ar atklātu vēstuli vērsušies pie premjera Māra Kučinska un kultūras ministres Daces Melbārdes ar lūgumu anulēt pirmā konkursa  rezultātus.

Vēstules autori norāda uz vairākām nepilnībām konkursa norisē un lūdz anulēt tā rezultātus, izsludināt jaunu konkursu, veikt izmaiņas vērtēšanas komisijas locekļu sastāvā, kuru vidū bija vien daži Kultūrkapitāla fonda eksperti, divi Sorosa finansētajā organizācijā Providus strādājuši sabiedrisko attiecību speciālisti un Roberts Putnis no Kultūras ministrijas. Tāpat aicināts atcelt no amata Valsts Kultūrkapitāla fonda vadītājus Edgaru Vērpi un Sigitu Kušneri “kā uzticību zaudējušus, piešķirot 490 000 eiro valsts budžeta finansējumu šaurai pietuvināto pretendentu grupai”.  

Neizprotamā finansējuma sadalīšana vien apliecina, ka, kamēr citas Eiropas valstis cīnās, lai samazinātu Sorosa un tā struktūru ietekmi uz likumdošanas un valsts pārvaldes aparātu, Latvijā to ietekme turpina pieaugt.