Tā, vērtējot Aknīstes, Alsungas, Alūksnes, Baltinavas, Ciblas, Raunas, Rugāju, Sējas un Vaiņodes novadu pašvaldību darbu laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. martam, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Valsts kontroli pārstāvošais Edgars Korčagins Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātus informēja, ka pašvaldības visbiežāk nepamatoti iesaistījušās publiskās ēdināšanas pakalpojumu un neregulāro pasažieru pārvadājumu sniegšanā, taču bijuši arī gadījumi, kad tās veikušas kravu pārvadājumus, sniegušas viesnīcu pakalpojumus vai tirgojušas galdniecības produkciju.

E. Korčagins uzsver, ka nevienā no šiem gadījumiem pašvaldības nav pat centušās izvērtēt šādu pakalpojumu sniegšanas nepieciešamību un ietekmi uz konkurenci. Turklāt nereti pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem noteikta augstāka samaksa par pakalpojuma sniegšanas izmaksām, piemēram, siltumapgādē un viesnīcās. Likums pašvaldībām liedz gūt peļņu, uzsver VK pārstāvis.

«Uzņēmēji bieži vien gribētu atvērt viesnīcu un pat spētu to izdarīt, taču nevar,» norādot uz pašvaldību nepamatoto iejaukšanos uzņēmējdarbībā, saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš.

Ar likumu konfliktējoša ir arī situācija, kad pašvaldība saviem pakalpojumiem nosaka par izmaksām daudz zemāku cenu. Piemēram, iesaistoties ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā, pārbaudītās pašvaldības piemērojušas pat piecas reizes zemāku cenu. E. Korčagins skaidro, ka, nosakot šādas cenas skolu un pašvaldības uzņēmumu ēdnīcās, pašvaldības savus darbiniekus nostāda riskantā situācijā, jo darbinieku saņemtā ēdināšana zem pašizmaksas cenām uzskatāma par iegūtu labumu, kas ir darba samaksas sastāvdaļa, tāpēc apliekama ar nodokli.

Lai novērstu konfliktu ar likumu, Valsts kontrole rekomendē šādās ēdināšanas vietās noteikt divas cenas. Piemēram, mācību iestādē skolnieks par pusdienām maksātu vienu cenu, kuru saskaņā ar likumu dotējusi pašvaldība, bet iestādes darbinieki un trešās personas maksātu pilnu cenu.

Uz kādreizējā Valmieras mēra Ineša Boķa jautājumu, ko pašvaldībai darīt, ja tā viesnīcu biznesā iesaistījusies laikā, kad, par spīti pieprasījumam, neviens privātais uzņēmējs nav vēlējies to darīt, bet tagad situācija mainījusies, VK pārstāvis pārliecinoši atbildēja, ka pašvaldībai savā teritorijā regulāri jāseko līdzi uzņēmējdarbības videi un, situācijai mainoties, privāto iniciatīvu slāpējošā darbība jāpārtrauc.

Konkurences kropļošana nav vienīgais pārbaudīto pašvaldību grēciņš. Izrādās, ka nereti lēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem piemērojamo cenu pieņemti pilnīgi patvaļīgi. Piemēram, maksa noteikta vienpersoniski vai iekasēta domes lēmumam neatbilstoša maksa. Kopumā pārbaudes perioda laikā šādi iekasēti 180 tūkstoši eiro. Lai pārliecinātos, ka šajās darbībās nav konstatējama ļaunprātība, VK vērsusies prokuratūrā.