Tomēr, ir redzams, ka putnu gripa aizvien vairāk pietuvojas Latvijas robežai, jo pirms mēneša putnu gripa tika konstatēta Kauņā, bet jau pagājušonedēļ slimību konstatēja gulbim Klaipēdā. M. Balodis apgalvo, ka nav izslēgts, ka arī Latvijā jau ir kāds ar putnu gripu slims putns, bet tas vēl nav reģistrēts. Viņš arī atzīst, ka šobrīd Eiropā ir piedzīvots nebijis putnu gripas saslimšanas gadījumu skaits.

Taujāts par to, kas notiks, ja putnu gripa tiks konstatēta kādā mājsaimniecībā Latvijā, M. Balodis stāsta: "Ja putnu gripa tiks konstatēta mājsaimniecībā, tad tiks noteiktas karantīnas zonas, nu kuras vismaz mēnesi nevarēs izvest putnus, to gaļu, olas, vai varēs darīt ar lieliem ierobežojumiem." Viņš arī atzīst, ka PVD darbinieki veic preventīvus pasākumus, piemēram, ja PVD darbinieki redz, ka putni tiek turēti ārā, tad saimnieki tiek informēti un brīdināti par sekām.

"Lielā saimniecībā konstatēta putnu gripa nozīmētu visu putnu likvidēšanu, kompensācijas un lielus zaudējumus saimniecībai. Arī valstij vienas lielas putnu fermas saslimšanas gadījumā valstij tas izmaksās 5-6 miljonus eiro," vēsta M. Balodis.

Pirms vairākiem mēnešiem Latviju satricināja vairāki Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījumi. M. Balodis atzīst, ka vēl aizvien nav skaidri zināms, kā šī slimība nonāca "paraugsaimniecībā" Krimuldas novadā un saimniecībā Salaspilī. Viņš uzskata, ka vajadzētu uzlabot Āfrikas cūku mēra kontroles mehānismu, piemēram, pārbaudot arī tos cūku līķus, kas skaitās nomiruši dabīgā nāvē.

M. Balodis stāsta, ka mežacūku ārstēšana no cūku mēra būs ilglaicīga. Ar to ir jārēķinās.