21. novembris, Otrdiena
Vārda dienas: Andis, Zeltīte
Sākuma lapa » Sabiedrība » Turīgajiem bēgļiem maksāt pabalstus nevēlas
Turīgajiem bēgļiem maksāt pabalstus nevēlas
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 16. marts 2017, 10:21
Lai saņemtu vienreizējo finansiālo pabalstu, Latvijā nokļūt gribošajam patvēruma meklētājam būtu jāsniedz detalizēta informācija par viņam piederošajiem īpašumiem. Ja bēglim pamestajā dzimtenē pieder ievērojami aktīvi, tad pabalsts tam nepienāktos. Šādu kārtību vēlas ieviest Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Dombrava.


Trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija strādāja ar grozījumiem Patvēruma likumā, kas detalizēti regulētu kārtību, kādā Latvijā nonākušie patvēruma meklētāji saņem pabalstus.

J. Dombrava vērsās pret normu, kas paredz, ka ikviens Latvijā nonākušais patvēruma meklētājs neatkarīgi no viņa turības saņem vienreizēju finansiālo atbalstu 139 eiro apmērā.

Lai novērstu situāciju, ka budžeta nauda tiek izmaksāta personai, kura patiesībā ir turīgāka par vairumu pensionāru, J. Dombrava piedāvāja likumprojektā iekļaut prasību katram patvēruma meklētājam atskaitīties par viņa īpašumiem un bankas kontu bilanci. Saskaņā ar deputāta ieceri pabalstu nedrīkstētu izmaksāt personai, ja tai vai tās ģimenei naudas uzkrājumi ir lielāki par 128,06 eiro. Izņēmums būtu, ja pārāk lielie uzkrājumi būtu nepilngadīga bērna īpašums.

Šādai iecerei kā neizpildāmai pretojās Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un citu ministriju pārstāvji, norādot, ka būs praktiski neiespējami noskaidrot patvēruma meklētāju patieso finansiālo stāvokli. Arī bankas ārpus kriminālprocesa atteiktos sniegt šādu informāciju, turklāt šāda norma radītu draudus, ka Latvijai varētu pārmest turīgāku personu diskrimināciju.

Tomēr J. Dombrava bija neatlaidīgs un panāca, ka viņš savu ideju varēs turpināt virzīt starpministriju darba grupā, kas strādā pie likumprojekta izstrādāšanas.

Ar bēgļu jautājumiem vakar strādāja arī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. Tās sēdē Sabiedrības integrācijas fonda projektu nodaļas vadītāja Alda Sebre informēja, ka pilotprojektā tiks mēģināts noskaidrot izdevumu apmēru, lai uzņemtie bēgļi varētu integrēties Latvijā un paliktu šeit ilgāku laika posmu nekā pašlaik.

Projekta īstenošanā piedalīsies divas vai trīs ģimenes, kurām tiks palīdzēts atrast mājokli un daļēji segt īres izdevumus, iekārtot bērnus bērnudārzos un skolās, kā arī īstenot latviešu valodas apguvi. Tāpat tiks apzināti uzņēmumi, kuri gribētu pieņemt šos patvēruma meklētājus darbā.

Šo pasākumu plānots veikt līdz gada beigām, kad kļūs redzams, kādu risinājumu būtu vislabāk piemērot, lai bēgļi iedzīvotos Latvijā un uzreiz nepamestu mūsu valsti, žurnālistiem skaidroja A. Sebre. Liela daļa uz Latviju pārvietoto bēgļu mūsu valsti ir atstājuši.

Komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis atkārtoti vērsa uzmanību, ka jābūt gatavam risinājumam, ja Latviju pašlaik pametušos patvēruma meklētājus valstij kaut kad nāktos uzņemt atpakaļ īsā laika posmā. Latvija tāpat kā lielākā daļa citu ES dalībvalstu ir uzņēmusies saistības konkrēta bēgļu skaita uzņemšanā.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats