Uz Latvijas ceļiem šādu apzīmējumu attiecināt gan pagrūti. Mūsu līmenis pagaidām vēl ir cīņa par daudzmaz gludu ceļa klātni un vismaz vienu netīri baltu strīpu pa vidu. Vienīgā tehnoloģija satiksmes drošības uzlabošanai ir fotoradari, kuru skaits kopš vakardienas ir dubultots. Kopā tagad ir 40 stacionāro fotoradaru. Pirmā porcija tika iestādīta pamatā Rīgas reģionā, savukārt otrā - arī attālākos reģionos, piemēram, Grobiņā, Ugālē, Līgatnē un Rubenē.

Taču pasaulē bez šīm mašīnredzes iekārtām izgudrotas arī jaunas tehnoloģijas, kas autovadītājiem varētu atvieglot braukšanu, un varbūt pat vispār varētu iztikt bez autovadītājiem.

«Ceļš vairs nav tikai asfaltēta virsma, kas savieno dažādus punktus kartē un kuru laiku pa laikam vajag atjaunot. Mūsdienīgs ceļš jeb tā dēvētais gudrais ceļš ir daļa no plašākas pašpietiekamas infrastruktūras, kas var ražot enerģiju, attīrīt no sniega un apledojuma, nosvērt kravas automašīnas, plānot satiksmes plūsmas, uzlabot drošību un tā joprojām,» vēsta biznesa tehnoloģiju platforma BiSMART.

Politiskā līmenī Eiropas Savienība šai skaistajai nākotnei jau gatavojas un grasās tai ziedot televīzijas lietotās frekvences. Neatkarīgā jau vēstīja, ka līdz 2022. gadam arī Latvijai nāksies atbrīvot 700 MHz joslu 5G tīkla ieviešanai. Superjaudīgais jaunās paaudzes interneta pārklājums vajadzīgs nevis cilvēkiem, bet robotiem un mašīnām. Tostarp tādām, kas spēj pārvietoties autonomi.

Taču mašīnas, tramvaji un autobusi bez šoferiem nebūt nav vienīgais nākotnes risinājums. BiSMART transporta semināra izskaņā ir apkopojis vairākus piemērus, kā, apvienojot tehnoloģijas un fizikas likumus, vienkārša šoseja var pārtapt par nākotnes ceļu.

Dīzeļa izmešu skandālos iesaistītās kompānijas nu metas uz elektromobiļu attīstīšanu. Tomēr tehnoloģija joprojām tūļīga, auto pārāk bieži jāuzlādē. Zinātnieki šo problēmu piedāvā risināt, ieviešot speciālas braukšanas joslas, kurās mašīnu akumulatori tiktu uzlādēti gaitā. Zem joslām tiktu izveidots pastāvīgs magnētiskais lauks. Dienvidkorejā šādi jau tiekot darbināti sabiedriskie autobusi.

Nīderlandē kopš 2014. gada tiek testēts lielceļa posms ar marķējumu, kas saules gaismā uzlādējas un tumsā spīd līdz pat astoņām stundām. Līdzīgu risinājumu varot piemērot arī ietvēm un velosipēdistu ceļiem. Polijas pilsētā Lidzbarkā Varmiņskā izveidots veloceliņš, kurā izmantoti fosfora kristāli, kas uzkrāj saules enerģiju un diennakts tumšajā laikā izgaismo braucamo daļu. Videi draudzīgi, elektrību nepatērē. Ekonomiski un estētiski. Pagaidām gan nav zināms, cik ilgā laikā šis segums nolietojas. Eksperiments turpinās.

Uzņēmums Solar Power strādā pie idejas par ceļu uzturēšanu ar saules enerģijas palīdzību. Risinājums tiek testēts ASV Aidaho štatā. Tradicionālais asfalts tiek aizstāts ar izturīgu, caurspīdīgu materiālu, zem tā izvietoti saules paneļi, LED gaismas un mikroprocesori. Tehnoloģija nodrošina apgaismojumu, apsilda ceļu, lai uz tā neveidotos apledojums, nodrošina enerģiju dažādu šosejas elementu darbībai. Nav šaubu, ka šāds viedais ceļš izmaksā briesmīgi dārgi un parastā ceļu satiksmē diezin vai atmaksātos. Ja nu vienīgi kādos lidostu ceļos.

Ikviens autobraucējs kādreiz ir redzējis ceļmalās noputējušus studentiņus, kas tādiem vai citādiem pētījumiem skaita mašīnas vai divriteņus. Tas nepieciešams satiksmes plānošanai. Automašīnu pasaulē kļūs arvien vairāk, tas rada papildu slodzi infrastruktūrai - ceļi nolietojas, gaisa piesārņojums aug līdz ar sastrēgumiem. Tātad jādomā par satiksmes uzlabošanu un arī atbilstošu nodevu iekasēšanu. No tā, kurš vairāk brauc, vairāk arī jāiekasē. Kompānija SAP savietojusi globālās pozicionēšanas sistēmu ar speciālu programmatūru - sistēma spēj izsekot visam auto maršrutam, saprotot, kur ir sākums un kur beigas, kur cilvēki dzīvo un uz kurieni dodas strādāt. Pirmie testi ir veikti Ķīnas pilsētā Naņdzinjā.