Krievijas hibrīdkareivji interneta vidē izmetuši kārtējo provokāciju pret Latviju. Šoreiz tā skar Nacionālos bruņotos spēkus un personīgi komandieri Raimondu Graubi. Meli, kas robežojas ar apsūdzībām noziegumos pret cilvēci.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vakar pieņēma divus būtiskus lēmumus saistībā ar drīzumā gaidāmo NBS komandiera maiņu. Vispirms atbalstīja esošā komandiera Raimonda Graubes atbrīvošanu no amata, tad - nākamā komandiera Leonīda Kalniņa iecelšanu amatā. Galīgo lēmumu pieņems Saeima. Plānotais amata pārņemšanas datums ir 27. janvāris. Šis komandierim Graubem ir jau trešais termiņš. Amatā pavadīti vienpadsmit gadi, tomēr atstāj viņš to divus gadus līdz pilnvaru beigām. Krievijas interneta un arī drukātajā vidē izplatītā informācija pavērusi ceļu spekulācijām, ka Latvijas armijas komandieris bēg no pagātnes rēgiem.
Meli par Bastejkalnu
Neatstāstot izdevuma Rossijskije vesti safabricējumu detaļās, minams vien tas, ka aprakstītie notikumi skar 1991. gada 19. un 20. janvāra notikumus. Šaušanu Bastejkalnā. Izdevums apgalvo, ka Raimonds Graube bija viens no četru karavīru grupas, kas piedalījies provokācijā pret milicijas specvienību OMON. Ka viņi bijuši nezināmais trešais spēks. Un šajā apšaudē gāja bojā civiliedzīvotāji. Lai padarītu komandiera tēlu vēl nesimpātiskāku, viņam pierakstīta arī braukšana dzērumā.
Plaši izvērstais stāsts balstīts uz sarunu ar kādu laikabiedru, kurš savukārt draudzējies ar notikumu reālo dalībnieku. Tā vārds patiešām ir īsts - Didzis Meiers, un viņš patiešām vēlāk mira, izdarot pašnāvību. Tātad neko atspēkot vai apstiprināt viņš nevar. Ideāls liecinieks troļļu vajadzībām. Iespējams, safabricējumā izmantoti arī kādi citi patiesībai atbilstoši fakti. Taču vēstījums kopumā ir klaji meli.
Raimonds Graube atminas tās dienas notikumus: «Es tieši tajā brīdī atrados Zaķusalā - kā viens no īpašo brīvprātīgo kārtības sargu vienības karavīriem piedalījos barikāžu aizsardzības organizēšanā.» Tātad viņš nekādi nav varējis atrasties Bastejkalnā, nemaz nerunājot par absurdo ideju, ka nacionālistu pusē esošie varētu šaut uz pašu cilvēkiem.
Turpinājums sekos
Kāpēc Kremļa palīgi tieši tagad - trešā termiņa finālā - uzbrūk Graubem, izskaidrojuma nav. Komandieris pieļauj, ka patiesībā viņš pat varētu nebūt galvenais mērķis. Informācija publiskajā telpā ir izmesta, un tagad ik pa laikam to atkal varēs pārcilāt, spekulējot par to, kurš bijis vainīgs to dienu notikumos. Bet attiecībā uz publikācijas saturu komandieris piebilst: «Man nekādu kaulu skapī nav, neko sarakt par mani nevar, un tāpēc viņi kaut kādu absurdu sāk mest ārā.»
Ja ar šādu informāciju klajā būtu nācis, piemēram, Krievijas vēstnieks Latvijā, Ārlietu ministrijai būtu pamats saukt viņu uz tepiķa un piestādīt kārtējo notu, pieprasīt atsaukt melus. Taču šajā gadījumā autors ir kāds Sergejs Vladimirovs. Publicējies nelielā Krievijas izdevumā - metiens 500 eksemplāru + bezgalīgais internets. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Rossijskije vesti safabricējumu nekomentē.
Šis patiešām nav ne pirmais, ne arī pēdējais uzbrukums. Dažādi pašmāju un ārzemju pētnieki apstiprina, ka pret Baltijas valstīm vērstā Krievijas dezinformācija kļūst tikai spēcīgāka. Šādā kontekstā uzmanības vērti ir avīzes pasītē norādītie dibinātāji - Krievijas Kultūras fonds, Krievijas Kinematogrāfistu savienība un Krievijas Federācijas prezidenta lietu pārvalde. Interesanti arī, ka, neskaitot pašu Krieviju, šai vietnei ir domēni, kas īpaši domāti Rīgas, Baku un Kijevas publikai.
Šis ir hibrīdkarš
Neatkarīgā ar Rossijskije vesti sacerētajām provokatīvajām blēņām iepazīstināja arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski. Vaicāja, kā Latvijai vajadzētu reaģēt. Deputāts pesimistiski secina:
«Jums tagad par katru latvieti, kas stāvēs savas valsts aizsardzībā, nāksies uz šo atbildēt. Par katru. Un Krievija katram uzbruks. Būs vēršanās pret prezidentu, virsniekiem, visu Latviju. Šis vairs nav tikai propagandas karš. Šis ir visīstākais hibrīdkarš!» Melu mērķis esot iedēstīt Latvijas iedzīvotāju apziņā, ka viņi savai armijai nevar uzticēties. Izdarīt tā, lai vecāki nenovēlētu saviem bērniem stāties bruņotajos spēkos. Šī esot Krievijas atbilde uz arvien augošo Latvijas armijas un Zemessardzes popularitāti. Krievijas plānos X stundai Baltijas valstu vājais posms līdz šim bija tieši Latvija, bet tagad situācija mainās, un Krievija novēloti reaģē. Tā uzskata deputāts Latkovskis. Bet attiecībā uz Raimonda Graubes personu šaubu neesot ne mazāko. Ne velti viņš par komandieri iecelts trīs reizes, ar pilnu Saeimas atbalstu. Tāpat neesot nekādu zemūdens akmeņu attiecībā uz viņa atkāpšanās iemesliem. To uzsver arī pats Graube: «Nav nekādu noslēpumu. Tikai jau sākotnēji nosauktie iemesli.» Un tie, jāatgādina, ir šādi: Raimonds Graube ir visilgāk NATO valstīs amatā esošais komandieris, ir noslēgušies vairāki nozīmīgi darbi, un, visbeidzot, jāļauj attīstīties militārā dienesta piramīdai. Nākamais pēc pakāpes, zināšanām un spējām šajā piramīdā ir Leonīds Kalniņš.
Rādīt reklāmu
