Tā raizējas, vai nākamgad, kad saistībā ar izmaiņām neapliekamā minimuma piemērošanā iesniedzamo deklarāciju skaits varētu dubultoties, VID spēs atmaksu veikt laikā. Turklāt pastāv bažas, ka tādā gadījumā iedzīvotāji nesamierināsies ar pacietīgu gaidīšanu kā līdz šim, bet gan pieprasīs maksāt viņiem nokavējuma naudu tāpat, kā to dara VID par laikā nesamaksātiem nodokļiem.

Triju mēnešu laikā no gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas dienas VID ir jāatmaksā IIN radusies starpība, ja rezumējošā kārtībā aprēķinātais nodoklis ir bijis mazāks nekā avansā samaksātais. Pērn VID saņēma 583 tūkstošus šādu deklarāciju (par trim iepriekšējiem gadiem kopā), šā gada deviņos mēnešos - 640 tūkstošus deklarāciju, kurās lūgta atmaksa.

VK norāda, ka 2015. gada sākumā situācija ar IIN pārmaksu atmaksas procesu ir bijusi sliktāka nekā 2014. gadā, jo no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam 22% gadījumu pārmaksas atmaksa netika veikta laikā. Atbilstoši VID sniegtajam skaidrojumam pārmaksu atmaksas termiņi 2015. gadā netika ievēroti, jo iesniegto pieprasījumu pārmaksas atmaksai skaits pieaudzis par 24%, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo periodu, kamēr VID darbinieku skaits ir samazinājies.

Taču arī 2014. gadā VID ne visos gadījumos spēja laikus atgriezt atpakaļ pārmaksāto nodokli. VK secinājusi, ka 2014. gadā IIN pārmaksas atmaksa kavējās vidēji 13 dienu.

VID skaidro, ka šogad situācija ir uzlabojusies, jo šā gada 13. oktobrī pārmaksas atmaksa bija kavēta 66 gada ienākumu deklarācijām, deklarācijās norādītā aptuvenā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa uz atmaksu - 7615 eiro. Aptuvenais vidējais kavēto dienu skaits šīm deklarācijām - 56 dienas. Atmaksas kavējums esot bijis saistīts ar deklarācijām pievienoto attaisnojuma dokumentu nepilnīgu noformēšanu un nepieciešamību precizēt iesniegtās deklarācijas.

Pērn VID nespēja laikā atmaksāt 14,2 miljonus eiro par pārmaksāto IIN, un līdz ar to nodokļu maksātājiem iespējamā nesamaksātā nokavējuma nauda ir 14,3 tūkstoši eiro, aprēķinājusi VK, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 28. panta otro daļu. Šis likuma pants nosaka: ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti netiek atmaksātas likumā noteiktajā termiņā, atmaksājamo summu palielina par trim piektdaļām no šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas (tas ir, 0,05% no laikā nenomaksātā pamatparāda), ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri, aprēķinot to no pārmaksāto nodokļu maksājumu summas par katru nokavējuma dienu.

Savukārt VID skaidro, «ka saistībā ar gada ienākumu deklarācijā rezumējošā kārtībā aprēķinātā un avansa kārtībā samaksātā (ieturētā) iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpības summas atmaksas kavējumu normatīvajos aktos nav noteikts aprēķināt nokavējuma naudu par katru nokavējuma dienu».

Līdz ar to iznāk paradoksāla situācija - VID no komersantiem par laikus nesamaksātiem nodokļiem iekasē nokavējumu naudu 0,05% dienā no parāda pamatsummas, bet iedzīvotājiem par laikus nesaņemtu atmaksu nokavējuma naudu neaprēķina.

Sākot ar šo gadu, Latvijā ir ieviests gada diferencētais neapliekamais minimums, kas nozīmē, ka turpmāk tiks piemērots nevis vienāds neapliekamais minimums visiem, bet gan diferencēts atkarībā no ienākumiem. Mazāko algu saņēmējiem šogad tas ir noteikts 100 eiro, lielāko - 75 eiro apmērā. Taču realitātē visiem tiek piemērots minimālais neapliekamais minimums, tas ir, 75 eiro. Mazo algu saņēmēji nodokļu starpību varēs saņemt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tā kā Latvijā ir daudz nelielu algu saņemošo, tad VK prognozē, ka arī iesniedzamo deklarāciju skaits nākamgad varētu dubultoties. «Ņemot vērā to, ka VID 2015. gadā nespēja laikus veikt pārmaksas atmaksu pie iesniegtajām 361 614 deklarācijām par 2014. gadu, bet 2017. gadā iesniedzamo deklarāciju apjoms par 2016. gadu palielināsies vismaz līdz 602 579, pastāv augsts risks, ka VID arī 2017. gadā nespēs laikus atmaksāt IIN pārmaksas,» norāda VK.

VID gan šīs bažas noraida, jo esot uzsācis vairākas iniciatīvas, lai nekavētu avansa kārtībā samaksātā (ieturētā) iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpības atmaksas.

Turklāt pozitīvi esot tas, ka ar katru gadu pieaug elektroniski iesniegto deklarāciju skaits (2015. gada 9 mēnešos - 261 777; 2016. gada 9 mēnešos - jau 418 561), tomēr arī papīra formātā iesniegto deklarāciju skaits joprojām ir gana liels. «Un tieši to pieņemšana un kvalitatīva apstrāde prasa no VID ļoti lielus resursus, tas tiek darīts arī attālināti, piesaistot darbiniekus reģionos..