Šādus paziņojumus saņēmuši vēl citi kooperatīvo dzīvokļu īpašnieki Zolitūdē. Privatizācijas procesā dzīvojamai mājai bija jānosaka funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, piemēram, uz kura uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi, kas uzrādīti šā zemes gabala detālplānojumā, teiksim, piebraucamie ceļi, lai var piekļūt īpašumam. Zeme pieder vienam īpašniekam, māja ar privatizētiem vai izpirktiem dzīvokļiem - citiem. Zemes īpašnieks daudzdzīvokļu māju nojaukt tāpat vien nevar, bet nomas maksu iekasēt - drīkst. Dzīvokļa īpašniekam ir noteikts pienākums slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku, uz kura atrodas privatizētais objekts.

Ja privatizācijas sākumā šīs dalītās īpašumattiecības būtu sakārtotas, tad tagad daļa dzīvokļu īpašnieku nebūtu nonākuši ķīlnieku lomā.

«Gāž apkārt kantori, vai tieši kooperatīvo dzīvokļu īpašniekiem paziņojumus sūta?» jautā arī kādas kooperatīvās dzīvokļu īpašnieku biedrības darbiniece. Ja mēneša laikā domājamās daļas nenopērk, tad dzīvokļa īpašniekam var atņemt tiesības zemi izpirkt (taču ir atļauts to nomāt, tiek piedāvāts nomas līgums uz 99 gadiem), kā arī var administratīvi sodīt. Iepriekš minētajai rīdziniecei domājamo daļu vērtība sarēķināta 600 eiro vērtībā. Vienu reizi samaksā, un miers. Vai arī gadā maksā 34 eiro nomas maksu, kas atkarīga no kadastrālās vērtības un nav iecirsta akmenī. Var privatizēt par sertifikātiem, bet kuram gan tie nepieciešamajā daudzumā ir saglabājušies. Tik un tā būtu jāpērk.

Dzīvokli sieviete nopirka 2007. gadā «caur banku, paļaujoties uz mākleri, ka viss ir likumīgi», kā pati stāsta. Visus gadus maksājusi nekustamā īpašuma nodokli. Dzīvoklis pavisam parasts - 119. sērijas mājā, divas istabas. Aizbraucot uz RDzMPK, atklājies, ka jāmaksā vēl 300 eiro - par zemes nomas līgumu kopš 2007. gada. Un vēl 70 eiro - par reģistrāciju zemesgrāmatā.

Viņa ir neizpratnē, kāpēc zemes noma nav tikusi iekasēta ik gadu, bet nu - uzreiz par apmēram deviņiem gadiem vienā maksājumā. Turklāt nomas maksājums netiek iekļauts summā, izpērkot domājamās daļas. Un, kā noskaidroja dzīvokļa īpašniece, noteicošais ir tas, ka zemes gabals visus gadus, kopš viņa tajā dzīvo, ir ticis izmantots, un zemes īpašniekam (šajā gadījumā - pašvaldībai) ir tiesības prasīt zemes nomas maksu par izmantošanu.

Neatkarīgajai kooperatīva darbiniece stāstīja, ka viņa RDzMPK jautājusi, kāpēc paziņojumus izsūta tikai tagad. Saņēmusi atbildi, ka līdz šim esot bijis liels darba apjoms. Viņa ir neizpratnē, kā cilvēki lai mēneša laikā atrod vairākus simtus eiro? Turklāt darbiniece izpētījusi, ka piespiedu zemes nomas attiecībās tiesu prakse ir labvēlīga zemes īpašniekam. Ja persona neizvēlas iegūt zemi īpašumā, iestājas zemes piespiedu nomas attiecības. Jāmaksā būs jebkurā gadījumā - vai nu noma, vai arī izpērkot domājamās daļas. «Jā, nav svarīgi, ir vai nav zemes nomas līgums, kamēr zeme nav iegūta īpašumā, jāmaksā par nomas attiecībām,» skaidro RDzMPK priekšsēdētājas vietnieks Normunds Beinarovičs.

Savukārt kāda cita dzīvokļa īpašniece Vecmīlgrāvī neatsaucas RDzMPK aicinājumam privatizēt vai noslēgt zemes nomas līgumu par pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala domājamām daļām. «Nemaksāšu,» viņa saka.

N. Beinarovičs informē, ka šobrīd tiek aktualizēti ar privatizāciju saistītie jautājumi, jo privatizācijas process valstī noslēdzas. Viņš arī piebilst, ka likums nenosaka paziņojumu dzīvokļu īpašniekiem izsūtīt vairāk nekā vienu reizi vai kā citādi viņiem atgādināt par domājamo daļu privatizāciju vai piespiedu nomu. Komisija gan esot izsūtījusi atkārtotus paziņojumus, iespējams, tāpēc cilvēki ir satraukti. Ja uz paziņojumu nereaģē, tad var gadīties, ka ar laiku tiks saņemts pirmstiesas brīdinājums, jo komisijai ir datu bāzes par maksājumu aktualizāciju.

N. Beinarovičs aicina vērsties RDzMPK (tālruņi 67012644, 67012645), lai izvērtētu, kā dzīvokļu īpašniekiem rīkoties, bet pirmām kārtām - lai viņi parādītu labo gribu risināt šo jautājumu. Ja domājamo daļu vērtība ir vairāki tūkstoši eiro, visticamāk, piespiedu nomas līgums varētu būt izdevīgāks. «Kompromisu var atrast,» viņš saka. Iepriekš minētā divistabu dzīvokļa īpašniece 300 eiro par zemes nomu maksās pa daļām - RDzMPK noslēdza maksājumu termiņu, un sievietei šī summa nebūs jāsamaksā uzreiz.