KM viena no prioritātēm arī nākamgad būs algu izlīdzināšanas politika, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde. «Monitorējam situāciju, lai kultūras nozarē nodarbināto darba samaksa turētos publiskā sektora vidējā algu līmenī. Diemžēl jāatzīst: mākslā to ir izdevies izdarīt, bet kultūras mantojuma jomā - ne. Līdz ar to grūti noturēt jaunos speciālistus. It īpaši jau mūziķus, kuri visvairāk aizplūst uz ārzemēm. Ar privāto sektoru konkurēt nespējam.» Kā atzina ministre, vissliktāk apmaksātais līdz šim bijis izrāžu un koncertu apkalpojošais personāls. Nākamgad gan šiem darbiniekiem, gan minimālās algas celšanai teātros un koncertorganizācijās (tajās algas 2008. gadā saruka par 16%, un tā arī nav palielinājušās) paredzēts nepilns miljons eiro. Tāpat ir izdevies rast 173 478 eiro Latvijas Radio bigbenda algām - tiesa, tās tiks maksātas vien astoņiem tā mūziķiem (kopumā tajā spēlē 24). Arhīvu darbinieki ar 668 eiro un Latvijas Neredzīgo biedrības bibliotēkā strādājošie ar 675 eiro arī nākamgad paliks zemo algu kategorijā. Jādomā ne tikai par šo iestāžu, bet arī par Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas darba samaksas celšanu. Tur strādājošie krīzes laikā zaudēja 21% no algas, un tas tā arī palicis. Šīs iestādes kapacitāte noteikti būs jāstiprina, uz to auditā norādījusi arī Valsts kontrole, atgādināja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

2017. gadā algu pieaugumu piedzīvos arī kultūrizglītības pedagogi - kopumā tam papildus paredzēti 8,6 miljoni eiro: profesionālās ievirzes skolotājiem 4,9 miljoni eiro, KM pakļautībā esošajām vidusskolām - 3 miljoni eiro, savukārt KM trim augstskolām un koledžai finansējums pieaugs pakāpeniski trīs gadu garumā (2017. gadā 368 895 eiro; 2018. - 737 790; 2019. - 1 106 685).

Deputāts Arvīds Platpers vērsa uzmanību uz to, ka jādomā ne tikai par algu kāpināšanu pedagogiem, bet arī par kultūrizglītības kvalitāti. Tā diemžēl gadu no gada krītas. Tas attiecas uz visu līmeņu mūzikas izglītības iestādēm - sākot jau no pamata pakāpes, kurā tiek uzņemts maksimāls bērnu skaits, lai tikai pedagogam iznāktu vairāk stundu. Arī Mūzikas akadēmijā esot zems prasību līmenis, un, ja tiktu rīkots konkurss, visticamāk, visus pretendentus nāktos atsijāt. Tāpat trūkst labu pedagogu, un Mūzikas akadēmijā to nav vairākās instrumentu klasēs. «Laikam jau nonāksim tiktāl, ka nāksies meklēt pasniedzējus no ārzemēm,» pieļāva A. Platpers. Tāpēc neesot nekāds brīnums, ka tik augstas klases diriģentam kā Marisam Jansonam Latvijas simfoniskā orķestra līmenis kļuvis par zemu. Pēdējais laiks esot atjaunot krīzes gados samazināto kontaktstundu skaitu, kā arī programmas garumu atjaunot 20 nedēļu apjomā, nevis 15, kā ir šobrīd.

D. Melbārde norādīja, ka tas arī tiks darīts, īpašu uzmanību pievēršot vidējās izglītības iestādēm. Šobrīd tas ir visvājākais posms, jo ir maz audzēkņu, kas, beidzot mūzikas pamatskolas, turpina profesionālās ievirzes izglītību. Optimizējot šo skolu tīklu un izveidojot kompetenču centrus, tie tiks ne tikai modernizēti, bet tiem tiks izvirzītas arī augstākas prasības. Arī par algu palielināšanu ir domāts: jaunajās politikas iniciatīvās ieplānotajiem 17 miljoniem eiro (ja valdība tos atbalstīs) 10 miljoni paredzēti algām. Viņa uzsvēra, ka jāņem vērā: Latvija ir viena no retajām valstīm, kur trešdaļa no ministrijas naudas aiziet kultūrizglītībai. Protams, esot jautājums, cik efektīvs esot šis finansējums.