29. marts, Piektdiena
Vārda dienas: Agija, Aldonis
Sākuma lapa » Sabiedrība » Pētersones vietā Pelēkā
Pētersones vietā Pelēkā
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 28. jūnijs 2016, 11:02
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones pienākumu pildīšanu vakar uz nenoteiktu laiku pārņēma viņas vietniece Dace Pelēkā.


I. Pētersone atstāj VID ar ieņēmumiem, kas kaut par 0,7% pārsniedz šā gada valsts ieņēmumu piecu mēnešu plānu. Par to viņu publiski slavēja un uzmundrināja finanšu ministre, Ministru prezidents un citas ietekmīgas amatpersonas, bet viņa paziņoja par vēlēšanos pamest konkrēto amatu un vispār darbu valsts iestādēs. Vēl gandrīz mēnesi viņa VID ģenerāldirektores pienākumus veica un tagad atstāj tos savai vietniecei. Valsts kanceleja pa to laiku ir izsludinājusi konkursu uz VID vadītāja amatu ar pieteikšanos līdz 4. jūlijam. Uz pārdomām par to, ka ne viss VID ir tik gludi, kā izskatās, vedina fakts, ka D. Pelēkā izrādījās vienīgā no četriem I. Pētersones vietniekiem, kas vēl bija palikusi darbā. Divus no viņas vietniekiem aizvietoja pienākumu pildītāji, un viena vakance bija pilnīgi brīva. Arī D. Pelēkā sāka iestādes vadītājas pienākumu pārņemšanu ar paziņojumu TV intervijā, ka nepretendēs uz VID vadītājas vietu, bet neiebilstu palikt par nākamā vadītāja vietnieci.

Kopš šā gada sākuma VID ne vien piepilda Valsts kasi, bet pilda arī grēkāža lomu par visu, kas tracina sabiedrību. «VID pārmet par garajām rindām pie ārstiem, par analīžu kvotu sistēmu un sadali, par to, ka, piemēram, Ārlietu ministrija finansiāli nepalīdz kādam Latvijas pilsonim Latvijā nogādāt viņa Lielbritānijā mirušā brāļa mirstīgās atliekas,» I. Pētersone žēlojās 31. maijā, skaidrojot savu lēmumu aiziet no tāda darba. Šāda situācija neradās stihiski un neizprotami. VID par grēkāzi izvirzīja politiķi, kuri diez vai izskaitļoja visas sekas savai rīcībai. Gads sākās ar nepieciešamību nosaukt, cik simtus miljonu eiro valsts maksājusi un pārmaksājusi par VID jauno ēku. Tas pavērsa politiķus runāt par problēmām VID, lai nebūtu jārunā par citām problēmām saistībā ar VID. Tūlīt pēc tam sekoja Latvijas valdību nomaiņa, ko aizejošais finanšu ministrs un Ministru prezidente izmantoja savas popularitātes celšanai ar pēkšņām atklāsmēm par nekārtībām VID. Atnākošās valdības finanšu ministre un Ministru prezidents izlēma parādīt sevi kā šo nekārtību novērsējus, taču līdz šim nav radījuši pārliecību, ka viņiem kaut kas izdosies. Vispirms tika pieteikta pārdesmit VID vadošo darbinieku rotācija pa līdzīgiem amatiem VID un citās valsts iestādēs, atstājot I. Pētersoni viņas vietā. Diemžēl neviens tā arī nav spējis izstāstīt kaut vai I. Pētersonei, kāds no tā būs labums. Līdzīgi varētu domāt arī par vairāku VID struktūrvienību apvienošanu un pārsaukšanu, kas notiks ar nosacījumu, ja Saeima rudenī apstiprinās valdības plānus. «Iestādes vadītājs nevar būt tikai ziņnesis un tulkotājs, ko augstākās amatpersonas domājušas ar vienu vai otru nepārdomātu izteikumu,» viņa bāra savus priekšniekus, tiklīdz pēc atlūguma iesniegšanas varēja to atļauties.

Vakar viena no Saeimas komisijām izjautāja VID vadošo darbinieku domas par jau sāktajiem un piedāvātajiem pārveidojumiem iestādē. Neko iepriecinošu viņi neizdzirdēja. No VID Muitas policijas priekšnieka par Finanšu policijas priekšnieku pārrotētais Edijs Ceipe stāstīja, ka «kolektīvam ir nolaidušās rokas». Pirmkārt, darbinieki uztraucas par palikšanu darbā, ja no divām nosauktajām iestādēm patiešām uztaisīs vienu. Otrkārt, sabiedrība izrāda negatīvu attieksmi pret VID kaut vai tā, ka cilvēki uz ielas pētot E. Ceipi, vai redzamais ir «viņš», t.i., viens no publiski zināmajiem VID darbiniekiem.

D. Pelēkā ar šādām pašām grūtībām saskaras visa VID mērogā un bez gala termiņa savam uzdevumam noturēt iestādi kaut cik darba spējīgā stāvoklī. Nākamā VID vadītāja konkursu rīkojošā Valsts kanceleja solīja ar procedūras beigšanas plāniem dalīties pēc 4. jūlija, kad būs skaidrs vismaz tas, vai vadīt VID kāro daži, vai daži desmiti pretendentu.

UZZIŅAI

Šā gada piecos mēnešos
• VID faktiski iekasējis 3 203 469 500 eiro;
• ieņēmumu kopējais plāns pārpildīts par 21,5 miljoniem eiro jeb 0,7%;
• pamanāms ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasējuma iztrūkums par 14,7 miljoniem eiro jeb -2,4% pret plānu.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats