Sadarbības padomes sēdē pirmdien valdību veidojošās partijas nolēma pedagogu darba samaksas modeli virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā un uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai sagatavot attiecīgos normatīvos aktus un nosūtīt tos saskaņošanai Finanšu ministrijai.

Pēc koalīcijas padomes sēdes izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) atzina, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pilnveidojusi sākotnēji piedāvāto pedagogu atalgojuma reformu. Pēc viņa teiktā, mērķdotācijas apmērs, balstoties uz jauno pedagogu atalgojuma aprēķināšanas metodiku, varētu samazināties aptuveni 13 pašvaldībās, ja mērķdotāciju rēķina atbilstoši datiem par skolēnu skaitu pagājušā mācību gada sākumā. Taču, ja mērķdotācijas apmēru rēķina, balstoties uz pašvaldību un IZM prognozēm par skolēnu skaitu jaunajā mācību gadā, tad minētās pašvaldības būs tikai ieguvējas tāpat kā lielākā daļa, kur mērķdotācijas pieaugums varētu svārstīties no dažiem procentiem līdz pat vairāk nekā desmit procentiem.

Diemžēl pagaidām nav zināms, vai valstij pietiks naudas, lai pedagogu atalgojuma reformu īstenotu, kā iecerēts. Vēl pagājušajā nedēļā šim mērķim trūka 6 miljonu eiro, jo skaidri ir zināms vien par 27 miljoniem eiro, kas ir iezīmēti budžetā. Tomēr, tā kā pēc koalīcijas padomes sēdes premjers Māris Kučinskis (ZZS) atklāja, ka 1,5 miljoni eiro esot atrasti Izglītības un zinātnes ministrijas rezervēs, līdz ar to reformas īstenošanai trūkst aptuveni 4,5 miljonu eiro.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aicināja izglītības ministru nepārsniegt 2017. gadā nepieciešamo papildu finansējumu 27 miljonu eiro apmērā, sākotnēji izskatot iespējas trūkstošo finansējumu (4,5 miljonus eiro) rast IZM budžetā, par pamatu ņemot bāzes izdevumu pārskatīšanas rezultātā rasto ietaupījumu 10,1 miljonu eiro, kas reformai ir novirzīts tikai daļēji.

«Kad no IZM tiks saņemta aktuālākā informācija, Finanšu ministrija sniegs savu atzinumu atbilstoši kompetencei, lai jautājumu varētu skatīt valdībā. Valdības kompetencē ir pieņemt lēmumu par optimālāko risinājumu finansējuma nodrošināšanai un noteikt prioritātes, kas tiks finansētas 2017. gadā. Paskaidrojam, ka aktualizētas makro prognozes un aktualizēta fiskālā telpa 2017. gadam būs zināma augusta sākumā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka šā gada 12. aprīlī Ministru kabinetā, apstiprinot Latvijas stabilitātes programmu 2016.-2019. gadam, pieņemts zināšanai, ka saskaņā ar pašreizējām prognozēm 2017. gadā fiskālā telpa ir ierobežota,» Neatkarīgajai uzsvēra Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Iepriekš M. Kučinskis pieļāva, ka gadījumā, ja vajadzīgie līdzekļi netiks atrasti, reformu sākotnēji nerealizēs pilnā apjomā. Tas nozīmētu, ka reformas ieviešana notiktu ilgākā laika posmā, piemēram, divu gadu laikā.

Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars vakar Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvēra, ka, meklējot trūkstošo finansējumu pedagogu atalgojuma reformas ieviešanai, budžeta līdzekļus nedrīkst «griezt lineāri» no visām ministrijām, bet tam jāmeklē «saprātīgi risinājumi».

Jautājumu par pedagogu atalgojuma modeli varētu skatīt 5. jūlija valdības sēdē, pirms tam to izskatot arī Ministru kabineta komitejā.