Kultūras ministre Dace Melbārde vakar steigā sasauktā preses konferencē atzina: «Tā būs liela stratēģiska saruna, vai vispār Latvijā būs cirks kā kultūras institūcija.» Īstermiņā Rīgas cirka administrācijai jāizdomā, kā tikt vaļā no saslēgtajiem viesizrāžu līgumiem ar ārzemju māksliniekiem un kā nemaksāt 18 Tropu fantāzijas dalībniekiem, kuri te sabraukuši rādīt kumēdiņus no Kolumbijas, Kubas, Beļģijas, Vācijas, Rumānijas un Moldovas. Kultūras ministre cer, ka juridiskajam pamatojumam varēs izlīdzēties ar force majeure situāciju. Līgumos neplānotu ārkārtas apstākļu iespējama iestāšanās parasti tiek atrunāta. Pašam cirkam naudas, ko maksāt māksliniekiem, nav. Publika pēdējā laikā nākusi visai slinki, jo ik pa brīdim tika apšaubīta ēkas drošība. Arī radikālo vegānu organizācijas rīkoja pret cirku vērstas nomelnošanas kampaņas. Ēkas veselības stāvoklī robu iecirta gadu desmitiem ilgušās tiesvedības, kuru dēļ valsts nevarēja ēku remontēt. Tikai mēnesi valsts oficiāli ir atzīta par cirka ēkas īpašnieku, un komplek

tā ar labvēlīgo spriedumu tā saņēmusi miljoniem eiro vērtas galvassāpes.

Tagad ministrija ķersies pie informatīvā ziņojuma gatavošanas – rēķinās tālākās rīcības variantus un izmaksas, lai iesniegtu izskatīšanai valdībā. Cirka ēkai nepieciešams kapitālais remonts, savukārt cirka mākslai saturiska revolūcija. Kultūras ministrija pieņēmusi lēmumu nākotnē atteikties no savvaļas dzīvnieku sugu izmantošanas Latvijas cirkā, bet Zemkopības ministrija pat grasās ar likumu to aizliegt. Maz gan ticams, ka pašreizējā direktore Lolita Lipinska, kas ir klasiskā cirka piekritēja, spēs izdomāt, ar ko arēnā aizstāt zvērus. Viņas pēdējā funkcija šajā amatā būs darbinieku atlaišana, bet prasītā stratēģijas izstrāde ir tikai tāda dekoratīva formalitāte pirms viņas pašas atlaišanas.

Te jāatgādina, ka sērās par cirka likvidāciju nevajag aizmirst – savas pastāvīgas trupas un savu dzīvnieku Rīgas cirkam nav jau gadiem. Viesizrāžu laikā Rīgas cirkā strādā līdz 60 darbinieku. Administrācija, tehniskais personāls, līgumdarbinieki viesmākslinieku apkalpošanai – gaismotāji, asistenti gaisa vingrotājiem. Šiem cilvēkiem ir specifiskas cirkam nepieciešamas iemaņas un zināšanas, taču viņi nav tie, kuri dodas arēnā iepriecināt publiku.

Vai cirks Latvijā ir beidzies pavisam, šobrīd nav skaidrs. No vienas puses, kā atzīst kultūras ministre: «Mēs neredzam, ka šo ēku varētu atdot kādam citam, jo tā ir cirkam taisīta.» No otras – lai cirks pastāvētu, valdībai jāpieņem lēmums faktiski no nulles uzbūvēt veselu kultūras nozari, un tam nepieciešama politiskā griba. Jāiegulda miljoni jomā, kuras tradīcijas Latvijā ir teju mirušas vai atzītas par mūsdienām nepiemērotām. Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas vadītāja vietnieks Edvīns Pārups par cirka nākotni izsakās visai uzmanīgi: «Pagaidām nav pateikts, ka cirks nav nepieciešams.»

Rīgas cirks ir viens no vecākajiem cirka namiem Eiropā, būvēts 1888. gadā, tā kupola konstrukcija atjautīgi veidota no dzelzceļa sliedēm. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, un valsts pienākums ir parūpēties, lai šī unikālā būve nesabruktu vai arī netiktu nojaukta. Tas, vai Rīgas cirkā arī cirks kādreiz atgriezīsies, jau ir cits stāsts.