12. decembris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Iveta, Otīlija
Sākuma lapa » Sabiedrība » Pazūd pustūkstotis skolas vecuma bērnu
Pazūd pustūkstotis skolas vecuma bērnu
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 26. janvāris 2016, 9:38
Šobrīd Latvijas izglītības iestādes neapmeklē 15 912 te deklarēto skolas vecuma bērnu, kas ir par 219 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lielākā daļa no tiem (12 965) atrodas ārzemēs, bet ir arī vairāk nekā pustūkstoša bērnu, par kuriem teju pusei Latvijas pašvaldību nav nekādas informācijas, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) dati.


Tas, ka šogad kopējais Latvijā deklarēto skolās nereģistrēto obligātā izglītības vecuma bērnu skaits pieaudzis tikai par pāris simtiem, ir būtiska atšķirība no iepriekšējiem trim gadiem, kad šis skaitlis bija daudz lielāks, teic IKVD pārstāve Jana Veinberga. Tas skaidrojams ar ne vairs tik straujo valsti atstājušo kāpumu. Sākot no 2010. gada, tie bija vidēji ap 2000 bērnu gadā, bet jau pērn skaits saruka līdz 730, taču šogad to bijis tikai 17. Visbūtiskākais pieaugums (no 1655 līdz 1940) vērojams starp bērniem – ārvalstu pilsoņiem ar uzturēšanās atļauju Latvijā.

IKVD uzteic tās 63 pašvaldības, kas ieguvušas informāciju par visiem to teritorijā deklarētajiem skolas vecuma iedzīvotājiem. Tomēr teju puse vietvaru neko nezina par kopumā 624 bērniem. 31 pašvaldībai nav izdevies neko noskaidrot par vienu vai dažiem skolēniem, bet 25 pašvaldībām šādu bērnu ir krietni vairāk. Vislielākās grūtības šajā ziņā bijušas Jelgavai (nav informācijas par 46 bērniem), Liepājai (par 22 bērniem), Saulkrastu, Ķekavas un Mārupes novadiem (attiecīgi par 29, 24, 24 bērniem). Daļa vietvaru gan mēģinājušas mīkstināt situāciju, norādot, ka tās «skaidro situāciju», taču tas jau lietas būtību nemainot. Šā saraksta augšgalā ir Rīga ar 171 «nezināmo», tai seko Salaspils ar 15 un Mārupes novads – ar deviņiem bērniem.

Salīdzinot ar 2014. gadu, nav būtiski mainījies bērnu invalīdu skaits (12), bet no viena līdz četriem ir pieaudzis ilgstoši slimojošu bērnu skaits, kuri neapmeklē izglītības iestādi, norāda J. Veinberga. Tas nozīmējot, ka pašvaldībām jāstrādā vēl aktīvāk un jāmeklē jauni risinājumi sadarbībai ar ģimenēm, lai sniegtu šiem bērniem nepieciešamo atbalstu, nodrošinātu individuālajām spējām atbilstošu izglītības ieguvi un palīdzētu mazināt atstumtību.

Tāpat pašvaldību sniegtie dati liecina, ka 187 bērniem ir anulēta deklarētā dzīvesvieta, 60 bērni adoptēti uz ārvalstīm, 53 ir bezvēsts prombūtnē, bet 67 nav reģistrēti izglītības iestāžu sarakstos citu iemeslu dēļ (piemēram, audzina bērnu, plāno uzsākt mācības nākamajā gadā).

Pašas vietvaras par galveno iemeslu, kāpēc tomēr ir tik daudz bērnu, par kuriem nekas nav zināms, min uz ārvalstīm aizbraukušos vecākus, kas pašvaldības bāriņtiesai neziņo (to arī neparedzot likums) par līdzi paņemtajām atvasēm. Tāpat klupšanas akmens esot dzīvesvietas maiņa Latvijas mērogos. Kopš deklarētā adrese ir vairs tikai formāla lieta, esot naivi cerēt atrast konkrētajā vietā tur pierakstītos. «Apsekojot šīs vietas, bieži vien izrādās, ka tur neviens nedzīvo vai tur ir pavisam citi cilvēki, un nevienam kaimiņam nav zināms, uz kurieni ģimene pārcēlusies,» skaidro Jelgavas pilsētas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza. Sadzīt pēdas šādiem cilvēkiem esot ļoti grūti – ar to skaidrojams tik liels Jelgavas skolās nereģistrēto skaits.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Izglītība

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats