Kampars kārtējo reizi uzsvēra, ka šobrīd "Vienotības" vienīgais kandidāts premjera amatam  ir partijas līdere Solvita Āboltiņa, kuru valdības vadītājas amatā atbalsta partijas valdes un frakcijas vairākums.

"Tiešām ir arī vairāki cilvēki, kuri ir pateikuši, ka viņu neatbalstīs, īpaši no Saeimas frakcijas. Tā ir realitāte, un tas ir viens no argumentiem, kāpēc tomēr ir pārdomājama un vēlreiz pārrunājama šī situācija," sacīja Kampars, norādot, ka Āboltiņa būtu "formāli virzāma" premjera amatam, bet patlaban nav saprotams, vai tādā gadījumā būtu iespējams izveidot koalīciju.

"Tā kā mēs zinām, ka Nacionālā apvienība ir izteikusi šo savu ultimātu pret Āboltiņu premjeres amatā jau vairākkārtīgi, un izskatās, ka tā negrasās atkāpties, tad situācija ir pietiekami sarežģīta, lai mēs rīkotos pietiekoši atbildīgi, ņemot vērā, ka šai valdībai ir jāveic daudzi nozīmīgi darbi iekšpolitikā, tai jābūt izlēmīgākai, pārliecinošākai," teica Kampars, norādot, ka uzstādītie ultimāti "Vienotībai" ir vairāki, ne tikai Nacionālās apvienības virzītie.

Runājot par iespējamiem scenārijiem, Kampars atzina, ka tie ir vairāki, piebilstot, ka "Vienotībai" vēl azotē ir savi "trumpji". 

"Mums ir gan pietiekami garš rezervistu soliņš Eiropas Parlamentā Briselē, gan ļoti pieredzējuši cilvēki, kas varbūt kādu laiku politikā nav atradušies. Tāpat mums ir vesela virkne jaunu talantīgu politiķu, kuri, manuprāt, būtu piemēroti visaugstākajiem amatiem. Plus vēl ir vairāki citi argumenti, kas, mūsuprāt, būtu izvirzāmi situācijā, ja kaut kas mainās," skaidroja Kampars.

Vienlaikus viņš pieļāva, ka līdz gada beigām valdības veidošanas procesā pārsteigumus, visticamāk, varam negaidīt.

Kā zināms, no partijas “Vienotība” premjera amatam izvirzīta šī brīža partijas līdere Solvita Āboltiņa. Partijas neklātienes balsojums liecina, ka Āboltiņas izvirzīšanu nav atbalstījusi premjere Laimdota Straujuma, kā arī seši “Vienotības” frakcijas deputāti – Ints Dālderis, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs, Veiko Spolītis un Ilze Viņķele.