No 2000. gada Latviju ir pametuši 260 000 cilvēku. Pēdējos divos gados aizbraukšanas dinamika nav tik satraucoša, taču joprojām cilvēku plūsma ir daudz lielāka, nekā pirmskrīzes gados. Šobrīd gada laikā Latviju pamet aptuveni 20 000 cilvēku, taču bijuši gadi, īpaši krīzes laikā, kad gadā aizbraukuši pat aptuveni 40 000 Latvijas iedzīvotāju.

“Diemžēl, šis process tuvāko gadu laikā neapstāsies. Daudzi cilvēki lēmumu jau ir pieņēmuši un gaida iespēju to realizēt. Emigrācija Latvijā ir kļuvusi par normu. Process ar laiku palēlināsies, bet turpināsies vēl diezgan ilgi,” šorīt LNT raidījumā “900 sekundes” atklāj LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Viens no svarīgākajiem valsts pamešanas iemesliem joprojām ir naudas grūtības, kā arī nespēja atrast darbu. Savukārt ir cilvēki, kas vēlas apskatīt pasauli, gūt jaunus iespaidus, jo viņi nav apmierināti ar Latvijas valsts iekārtu.

Cilvēki, kas izvēlas pamest Latviju, ir dažādi – nav viegli tos raksturot pēc konkrētām pazīmēm. Pārsvarā tie ir Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 35 gadiem, taču izglītības profils nav vienots. Pēdējo gadu laikā vērojama satraucoša tendence – augsti izglītoto aizbraucēju īpatsvars ir ievērojami augstāks par šeit paliekošo iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvaru.

“Novērots, ka cilvēki ar augstāko izglītību retāk atgriežas Latvijā, nekā tie, kam ir zemāks izglītības līmenis, ” skaidro Mihails Hazans.

Atklāts, ka gandrīz puse aizbraucēju reiz jau ir pametuši Latviju un atkal atgriezušies šeit.