Savukārt par savām interesēm un spēku jau atgādina Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas nenoliedz, ka arī tā varētu vadīt nākamo valdību.

Kad agri no rīta Valsts prezidenta kanceleja izziņoja, ka L. Straujuma pieteikusi vizīti pie prezidenta Raimonda Vējoņa, tikai pašu optimistiskāko siržu dziļākajos stūrīšos vārgi mirguļoja doma, ka premjere nepaziņos par savu demisiju. Vēlāk viņa skaidroja, ka atkāpties no Ministru prezidenta amata bija nolēmusi iepriekš, taču esot bijis jāpieņem valsts budžets nākamajam gadam un jāatrisina airBaltic investora piesaistīšanas jautājums.

Paziņojot par sev tīkamāko Ministru prezidenta kandidātu, L. Straujuma arī atklāja, ka vēlētos, lai jaunā valdība tiktu apstiprināta vēl šajā gadā. Taču abas viņas vēlmes par neatbilstošām situācijai uzskata S. Āboltiņa.

«Mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus,» norādot, ka izvirzīt kandidātu ir partijas valdes privilēģija, saka politiķe. Savukārt runājot par valdības izveidošanu vēl pirms Ziemassvētkiem, viņa ironiski attrauca, ka «politiķi vienmēr izmantos izdevību, lai kaut ko pateiktu».

Ņemot vērā daudzos nezināmos, ar kuriem būs jāsaduras jaunās valdības veidošanas procesā, skaidrs ir tikai viens. Šī procesa pirmajā raundā noteicošā spēlētāja būs Vienotība, kas, pašreizējo partneru – ZZS un Nacionālās apvienības (NA) – atbalstīta, uzņēmusies valdības veidošanas nastu.

Partneru atbalstu Vienotība guvusi arī iniciatīvai paplašināt koalīciju ar līdzšinējiem opozicionāriem Latvijas Reģionu apvienību un pat Ingunas Sudrabas vadīto No sirds Latvijai, par kuras neatbilstību īsteni valstiski domājošas partijas kanoniem vēl nesen izteicās S. Āboltiņa.

«Domāju, ka Nacionālajai apvienībai, skatoties no partijas interešu viedokļa, it kā varētu būt zināmi iebildumi. Tomēr valsts interesēs ir pēc iespējas lielākas politiskās pārstāvniecības iesaiste politiskajos procesos, lai tie cilvēki, kas ir piedalījušies vēlēšanās, justu politisko pārstāvniecību,» saka NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Līdzīgi koalīcijas paplašināšanas nepieciešamību skaidro arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, turklāt visa pašreizējā koalīcija par pilnīgi neiespējamu uzskata lielākās Saeimas frakcijas, opozīcijā esošās Saskaņas iekļaušanu jaunajā koalīcijā.

A. Brigmanis deva arī nepārprotamu mājienu, ka pašreiz ietekmīgākā valdības partija – ZZS – nelaidīs garām iespēju pavingrināt muskuļus, lai iegūtu jaunajā valdībā ietekmīgākus amatus, piemēram, pašreiz vakanto satiksmes ministra amatu. Viņš arī atgādināja, ka no jauno koalīciju potenciāli veidojošajām partijām ZZS ir augstākais sabiedrības atbalsts, bet līdz ar Latvijas Zaļo partiju ZZS veidojošās Latvijas Zemnieku savienības biedri Latgalē ir kategoriski pret S. Āboltiņas kļūšanu par premjerministri. Arī NA izteicas, ka viņi nekādā gadījumā nespēs atbalstīt spēcīgās politiķes kandidatūru.

Pagaidām gan ir grūti spriest, vai koalīcija tiešām tiks paplašināta un kā tas ietekmēs ministru un citu augstāko valsts amatu sadalījumu. NA, piemēram, uzskata, ka atbildības sfēru robežas nevajadzētu pārbīdīt būtiski. Amats būtu jāsaglabā arī Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, raksta portāls NRA.lv.

Savukārt Vienotība apgalvo, ka ieviesusi revolucionāru pieeju valdības veidošanai. Proti, šobrīd netiks runāts par jaunās valdības amatiem, bet par darbiem, kas tai jāpaveic, un atbilstoši tiem tad arī tikšot veidots jaunais Ministru kabinets. Jaunās valdības veidošanu apgrūtinās arī tas, ka vairākas pirmā plāna lomas spēlējošās politiskā teātra personas jau laikus ieplānojušas svētku laiku pavadīt ārpus Latvijas.