Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr. Ar šo veco prātulu šoreiz varētu raksturot Labklājības ministrijas radīto brāķi nākamā gada budžetu pavadošajā likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, kuru pirmajā lasījumā Saeima jau apstiprinājusi. Deputāti gan ir aptvēruši, ka ir pieļāvuši paviršību un šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēģinās to labot.
Grozījumi, kas mērķēti, lai ieviestu jau tā daudz kritizētās izmaiņas mikrouzņēmumu darbībā, piemēram, liegums sniegt pakalpojumus juridiskām personām, paredz, ka ikvienam darba ņēmējam, kas līdz ar darba algu saņem arī autoratlīdzību, no tās obligāti būs jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa kā pašnodarbinātajam jeb 31,6 %.
Brīva izvēle
Līdz šim spēkā ir norma, ka personai, kas saņem gan darba algu, gan autoratlīdzību jeb honorāru, pašai ir brīvība izvēlēties – maksāt sociālo nodokli no autoratlīdzības vai nemaksāt, jo par darba algu šo nodokli nomaksā darba devējs.
Šāda likumdevēja jaunrade izraisījusi pamatotu sašutumu un neizpratni Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) biedros.
Izdevēji skaidro, ka, nosakot šo normu kā obligātu, tā ir pretrunā ar likumprojekta anotācijā definēto mērķi – likumprojekts vērsts uz to, lai nodrošinātu pakāpeniski visu darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.
«Nākamā gada budžeta likumu paketē iekļautajos likuma grozījumos ar īsu frāzi «no 6. panta izslēgt četrpadsmito daļu» faktiski tiek apdraudēta kvalitatīvas, neatkarīgas preses pastāvēšana Latvijā. Minētais pants šobrīd paredz iespēju personām, kuras ir darba ņēmēji un vienlaikus saņem arī autoratlīdzību, brīvprātīgi veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas arī no autoratlīdzības,» pauž asociācijas atklātā vēstule Saeimai.
Nesamērīgs slogs
Turklāt plānotie likuma grozījumi uzliekot nesamērīgu finansiālo slogu, un Latvijas preses izdevēji nav gatavi šādām pārmaiņām, jo nozare joprojām nav atguvusies no pēkšņā ieņēmumu sarukuma ekonomikas krīzes laikā – dramatiska reklāmas ieņēmumu krituma, iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās, emigrācijas viļņa.
«Šo pārmaiņu rezultātā preses mediju tirgus Latvijā ir noplicināts un apdraudēta tā kvalitatīva pastāvēšana,» norādot uz papildu izdevumiem izdevējiem un potenciālo atalgojuma samazināšanos žurnālistiem, kas var draudēt ar žurnālistikas kvalitātes kritumu, pauž asociācija.
Atzīst kļūdu
Savukārt Vienotību pārstāvošais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis atzīst, ka Labklājības ministrijas gatavotajos, Finanšu ministrijas vērtētajos un deputātu atbalstītajos grozījumos ieviesusies neprecizitāte, kuru šīsdienas komisijas sēdē deputāti mēģināšot labot.
Uz to, ka Labklājības ministrija pieļāvusi neprecizitāti un joprojām savus priekšlikumus interpretē dažādi, norāda arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.
Viņš atzīst – izmaiņas likumā paredzētas, lai nodrošinātu, ka ikviens strādājošais Latvijas iedzīvotājs sociālo nodokli maksātu vismaz no minimālās algas, jo šobrīd daudzi, kas saņem tikai autoratlīdzību, to nedarot, tādējādi kaitējot gan paši sev, gan tiem, kas pensijas saņem šobrīd.
Deputāti neziņā
To, ka deputāts nevar būt kompetents visos iespējamajos jautājumos un izsekot visiem likumprojektiem, jautāts, kādēļ budžeta komisija šādu likumprojektu apstiprinājusi, atgādināja Nacionālo apvienību komisijā pārstāvošais Imants Parādnieks.
«Domāju, ka viss ir saskaņots, tāpēc tajā visā neiedziļinājos, jo ir daudzi citi jautājumi, kuriem padziļināti sekoju,» saka deputāts, kurš specializējies demogrāfiju skarošos jautājumos.
Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka ar pilnu sociālā nodokļa likmi honorārus aplikt nevajadzētu, taču rūpēs par sociālo budžetu un darba ņēmēju vecumdienām būtu tikai prātīgi, ja autoratlīdzībām piemērotu samazinātu sociālā nodokļa likmi.
Arī Zaļo un zemnieku savienību komisijā pārstāvošais Jānis Trupovnieks nebija pamanījis nepārdomāto priekšlikumu, taču nevēlējās paust sasteigtu atbalstu tam vai pievienoties LPIA viedoklim. «Mums par šo jautājumu vēl jārunā frakcijā un valdē,» saka politiķis.
Šķiet, arī bijusī valsts kontroliere, partijas No sirds Latvijai līdere Inguna Sudraba un budžeta komisijas locekle par šādiem grozījumiem no
NRA.lv izdzirdēja pirmo reizi. Taču viņa neminstinoties atbalstīja LPIA viedokli, vien uzsvērdama, ka cilvēkam, kas saņem tikai autoratlīdzību, noteikti vajadzētu uzlikt par pienākumu maksāt sociālo nodokli vismaz no minimālās algas jeb 360 eiro.
Rādīt reklāmu
