Patlaban ir paveikti vairāki tehniskie un radošie darbi, taču neskaidrība par finansējumu projekta tālāko attīstību var arī nobremzēt. Vajadzīgs Saeimas balsojums par naudas piešķiršanu filmai, tikai tad var doties pie potenciālajiem investoriem un uzrunāt tos, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja Dvēseļu puteņa režisors Dzintars Dreibergs. Jo ātrāk un jo lielāka naudas summa būs filmas veidotāju portfelī, jo vieglāk runāt ar privātajiem atbalstītājiem – viņiem ir vajadzīgas garantijas, ka valsts nopietni atbalsta šo projektu. Ar 20% no visas vajadzīgā summas neko iesākt nevar, jo neviens negribēs ieguldīt 80% filmas budžetā. Tāme nav mainījusies – joprojām tas kopumā ir 2,1 miljons eiro, NRA.lv norādīja Dz. Dreibergs, piebilstot, ka nepieļaujot tādu domu, ka filma varētu palikt pusratā.

Šobrīd no šim nolūkam atvēlētajiem līdzekļiem 200 000 eiro apmērā – Nacionālā kino centra (NKC) kontā ir vēl 200 000 eiro – izmantoti 56 000 eiro, un šiem tēriņiem jāpieskaita vēl 2013. gadā piešķirtie 35 000 eiro, ko izlietoja iepriekšējā filmas uzņemšanas komanda – studija F.O.R.M.A. Tātad kopumā filmai aizgājis jau 91 000 eiro.

Deputāti bija spiesti atzīt, ka šis ceļš, ko gājis Dvēseļu putenis, iesaistot parlamentu ieceres īstenošanā, turpmāk diez vai būtu jāatkārto. Tagad nu Saeima esot kā tāds patrons, kas atbild par projekta tālāko gaitu, kamēr pārējās Latvijas simtgadei veltītās filmas iet parasto ceļu – ar konkursu, ko rīko Nacionālais kino centrs. «Projekta koncepciju idejiski var atbalstīt, taču finansējuma piešķiršanas ceļš nav atbalstāms. Tas viss izskatās pēc mazas šantāžas – iedevām mazliet, tagad prasa vairāk,» iebilda deputāts Juris Viļums, kurš nobalsoja pret atbalstu filmai. Arī Ilze Viņķele, kas balsojumā atturējās, teica, ka nav saprotams, kā naudu piešķirt, un norādīja, ka pat atvēlētās summas nav apgūtas un izskatās, ka līdz gada beigām to arī neizdarīs. «Izskatās nelāgi!» atzina parlamentāriete, kuras ierosinājums naudu samest no deputātu kvotām gan atsaucību neguva. NKC vadītāja Dita Rietuma norādīja, ka pašā sākumā lielas summas nevajag, tāpēc nav izdoti visi 200 000 eiro, kas šajā gadā piešķirti. Sliktāk būtu, ja tie būtu iztērēti. Viņa arī apliecināja, ka bez valsts garanta projektu nevarēs īstenot. Balsojumā komisija kopumā atbalstīja tālāku šā jautājuma virzīšanu Saeimā otrajā lasījumā.