2015. gadā veikta atalgojuma izlīdzināšana vairākām kultūras nozarē strādājošo grupām: muzejos, skolās, arhīvos, Latvijas Neredzīgo bibliotēkā speciālistu vidējais atalgojums palielināts līdz 90% (689 eiro), pārējam personālam līdz 60% (459 eiro) no sabiedriskā sektorā strādājošā vidējās mēneša darba samaksas 2013. gadā (766 eiro). Koncertorganizācijās mūziķiem vidējā alga pieaugusi līdz 95% no Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) atalgojuma, bet orķestru un koru māksliniekiem – ne mazāk kā 800 eiro mēnesī. Savukārt teātros kāpums bija tehniskā personāla darba samaksai, un turpmāk viņi saņems līdz 538 eiro, kas atbilst LNOB atalgojumam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem skaidroja Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Palielināt aktieru darba samaksu esot paredzēts nākamgad. Pašlaik tā dažādos teātros ir atšķirīga – it īpaši reģionos, piemēram, Daugavpils teātrī vidējais atalgojums ir 564 eiro, bet Rīgā tas ir lielāks. Palielināšana notiks, neprasot papildu naudu valsts budžetā, bet izmantojot KM esošo naudu. Latvijas Profesionālo aktieru apvienības mājaslapa uzrāda kā mēnešalgu 500 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Taču ir arī sniegts vesels saraksts ar papildu peļņas iespējām: radio, TV, kino, reklāmā, kastingos. Piemēram, par darbu TV kā raidījuma vadītājam tarifs ir 115 eiro, radio – 70 eiro, videoreklāmā – 250 līdz 600 eiro, fotoreklāmā – 300 līdz 500 eiro.

Citām kultūras nozarē strādājošo grupām gan nekas vairāk nākamgad netiek solīts. «Knapi esam pievilkuši algas pie vidējā līmeņa, kas ļauj nodrošināt, kaut ne pilnībā, konkurētspēju, taču vēl celt algas tiem, kas šogad saņēma pielikumu, tuvākajā laikā neplānojam,» teica kultūras un izglītības ministre Dace Melbārde, atbildot uz jautājumu par profesionālo mūziķu darba samaksas izmaiņām un norādījumu: ja to necels, «būs aizvien mazāk dzīvības šajā jomā».

S. Voldiņš NRA.lv norādīja, ka mūziķiem ir it kā astoņu stundu darba diena, taču viņi patiesībā strādājot divos un pat trijos kolektīvos. Līdz ar to, visu saskaitot, summas nebūt nav tik zemas, salīdzinot ar citām specialitātēm. Viņš arī nesaredzot nekādas iespējas kaut ko vēl palielināt, izmantojot esošo KM finansējumu. «Vairs neko pārdalīt nevaram! Ja nākamgad ministrijai vajadzēs vēl par 3% samazināt izdevumus, tad rodas jautājums: no kā atsakāmies un kuru teātri vai muzeju slēdzam ciet?» retoriski jautāja KM valsts sekretārs.

Arī KM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis bija strikts: īpaši cerēt uz vēl lielākiem algu kāpumiem nevar – ne tikai nākamgad, bet arī 2017. gadā, jo kopējā valsts budžeta situācija nav laba. Pieauguma neesot. It īpaši ņemot vērā aizsardzības sektora un visas citas prioritārās vajadzības. Ja tomēr gribot ko mainīt, tad jādomā par nodokļu celšanu.