Vienotības liberālā un konservatīvā spārna savstarpējā rīvēšanās, kas bieži uzjundī runas, ka Latvijas politiskās flotes flagmanim pašsaglabāšanās nolūkos vajadzētu mainīt savu kapteini, kārtējo reizi saasinājās pēc tam, kad pensionāru piketa laikā pie Saeimas S. Āboltiņa nespēja savaldīt emocijas un uz viņu pulgojošā pūļa kliedzieniem atbildēja ar skaļu saucienu.

S. Āboltiņa teic, ka ar šo saucienu nav vēlējusies nevienu aizskart un tā nav bijusi pieredzējušam politiķim piedienoša uzvedība. Viņa pensionāriem arī atvainojusies, tādēļ ieslīgt šā niecīgā incidenta detalizētā analīzē vairs negrasās.

Uz sarūkošo reitingu fona tik vienkārši piedot šo S. Āboltiņas paklupšanu negrasās partijas liberālais spārns, un viens no tā mērenākajiem pārstāvjiem Andrejs Judins bija rosinājis šo atgadījumu iztirzāt pirmdienas valdes sēdē. Politiķis norāda, ka ir svarīgi uzklausīt skaidrojumu par situāciju, tāpēc pašlaik ir pāragri runāt, kādu rezultātu varētu sagaidīt pēc jautājuma izvērtēšanas. Vienlaikus A. Judins uzsvēra, ka šāda uzvedība nav pieļaujama.

Partijas priekšsēdētājai, kura nosaka valdes dienaskārtību, iebildumu pret vēlmi nebija, taču valdes sēde nenotika. Lielākā daļa Vienotības valdes ir iesaistīta nākamā gada budžeta veidošanā, bet valdība pirmdienas pēcpusdienā sasauca ārkārtas sēdi.

Sagadīšanās vai citu apstākļu dēļ neilgi pēc incidenta piketā S. Āboltiņa NRA.lv atzina, ka līdz nākamajām Vienotības valdes vēlēšanām, kas notiks nākamā gada nogalē, ir apņēmusies atrast cienījamu kandidātu amata pārņemšanai. Līdz tam viņa veltīšot visus spēkus, lai politisko organizāciju saglabātu rīcībspējīgu.

Pati pieredzējusī politiķe nevēlējās atklāt, kuru no partijas biedriem viņa saskata kā potenciālo partijas vedēju 2018. gada priekšvēlēšanu cīņās. Savukārt partijas biedri un politisko norišu vērotāji šobrīd saskata divus spēcīgus kandidātus.

Politologs Ivars Ījabs, norādot, ka S. Āboltiņas reputācija nedaudz, bet tomēr ir saistīta ar pašas vadītā politiskā spēka popularitātes kritumu, uzskata, ka labi viņas aizstājēji būtu bijušais Eiropas Savienības komisārs Andrejs Piebalgs vai pašreizējais Cēsu pašvaldības priekšsēdētājs un Vienotības domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Pēdējam, kurš guvis neapstrīdamus sasniegumus, vadot Cēsis, gan pietrūkstot pieredzes uz lielās politikas skatuves.

Šos pašus vārdus nosauc arī nesen no Vienotības valdes aizgājusī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kas iepriekš publiski izteikusies, ka partiju gaida nu jau politiskajā mēslainē nonākušo partiju liktenis, ja Vienotība nedomās par jaunu līderu audzināšanu un uzņemšanu politiskā spēka elitē.

«Esmu priecīga, ka Solvita to ir sapratusi. Arī es, kad iesniedzu atlūgumu, teicu, ka sagaidu no priekšsēdētājas, lai viņa rūpētos par savu pēctecību. It īpaši, ja skatāmies uz Igaunijas un Lietuvas pusi, kur radnieciskās partijās paaudžu maiņa jau notikusi,» saka politiķe.

S. Kalniete uzsver, ka nākamo līderi jau tagad vajadzētu iesvaidīt lielās politikas zinībās, jo partijas vadīšanu – «to nevar iemācīties vienā dienā». Eiropas Parlamenta deputātei padomā esot arī citi šī amata cienīgi kandidāti.