Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis atzīst, ka novadam ir jautāts, vai tas būtu gatavs uzņemt patvēruma meklētājus no kara zonām Ukrainā vai patvēruma meklētājus no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm, bet uz to atbildēts noraidoši. «Noteikti nevaram uzņemt bēgļus, jo nav, kur šos cilvēkus izmitināt. Mums ir gara rinda uz pašvaldības dzīvokļiem, bet gadā atbrīvojas varbūt viena dzīvojamā platība,» situāciju skaidro J. Pelsis. Iecavas novadā īpašumus ir iegādājušies japāņi, ķīnieši un arābi, taču lielākoties viņi Latvijā uzturas īslaicīgi.

Ludzas novada pašvaldības vadītāja Alīna Gendele atzīst, ka Ludza nav pieteikusies uzņemt bēgļus, taču, ja situācija būs kritiska, tiks meklēti risinājumi bēgļu ģimeņu izmitināšanai. «Pirmais, kas būs jāveic, ir iedzīvotāju aptauja, jo ir svarīgi, lai cilvēki pieņem iebraucējus un palīdz iedzīvoties. Otrs – mēs vēlētos uzņemt kristiešus,» saka A. Gendele. Arī Ludzas novadā ir garas rindas uz dzīvojamo platību, taču, ja būs nepieciešams uzņemt patvēruma meklētājus, tiks domāts par telpām, kur cilvēkus izmitināt, piemēram, tā varētu būt slēgtā Ņukšu pamatskola.

Bēgļu izmitināšanas jautājums nav Amatas novada domes darba kārtībā, informē pašvaldības priekšsēdētāja Elita Eglīte. Ja būs nepieciešamība, kā arī ieviestas konkrētas bēgļu kvotas, tad par to diskutēs. «Pirms vairākiem gadiem Skujenas pagastā uzņēma Somālijas bēgļus, apkārtējo iedzīvotāju attieksme bija ļoti negatīva. Problēma nav pašvaldības iespējas, bet sabiedrības negatīvā attieksme,» saka E. Eglīte. Arī Limbažu novada domes vadītājs Didzis Zemmers uzskata šo kā būtisku problēmu Latvijas un Eiropas mērogā, taču nav skaidri bēgļu uzņemšanas nosacījumi un valsts atbalsts.

«Ir nepieciešams finansējums, lai labiekārtotu dzīvojamās platības, kuras pašlaik ir neizmantotas vai nepabeigtas. Piekrītu arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, ka svarīgs ir drošības jautājums. Mūsu novadā, kā arī valstī ir daudz ilgstošu bezdarbnieku, un mums nav vajadzīgi cilvēki, kuri dzīvos uz pabalstiem,» norāda Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda. Pašvaldības vadītāja apstiprina, ka darba vietas patvēruma meklētājiem, kuri apmestos dzīvot Preiļu apkārtnē, būtu, jo vairāki uzņēmumi izrādījuši vēlmi paplašināties, bet trūkst kvalitatīva darbaspēka.

Brocēnu novada pašvaldības priekšsēdētāja Solvita Dūklava uzsver ierobežotās iespējas. Vietējie iedzīvotāji un jaunās ģimenes gaida rindā, lai iegūtu dzīvokli Brocēnos, un viņiem, pēc S. Dūklavas domām, ir jādod priekšroka. Savukārt pašvaldības īpašumā esošas ēkas pārdotas izsolēs, jo tās ir apgrūtinoši uzturēt. «Varbūt mēs varētu izmitināt divas trīs ģimenes, nepieciešamības gadījumā. Norisinās sarunas ar deputātiem par bēgļu uzņemšanu, bet ir daudz neatrisinātu jautājumu, piemēram, vai šie cilvēki būs spējīgi strādāt un maksāt par komunālajiem pakalpojumiem? Darba vietas novadā atrastos, jo plānots atvērt divas skaidu granulu rūpnīcas, viena ir jau celtniecības stadijā,» informē S. Dūklava. Priekšsēdētāja arī piekrīt, ka nozīmīga loma ir iedzīvotāju attieksmei pret patvēruma meklētājiem.