Šāda nepieciešamība radusies pēc žurnālistes Agneses Margēvičas publikācijas, kurā sniegta informācija par vairākiem DP augsti stāvošiem darbiniekiem, kuri atbild par pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanu vai atteikšanu. Publikācijā pausts viedoklis, ka viņu dzīvesveids ir statusam neatbilstoši dārgs un viņi saistīti ar personām, par kurām nākas lemt saistībā ar piekļuvi valsts noslēpumam. Turklāt personām, kas cieši saistītas ar šiem darbiniekiem, esot no Krievijas naudas un Saskaņas vadītās Rīgas domes atkarīgi biznesi, raksta NRA.lv. 

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atzīst, ka, no vienas puses, šī publikācija ļauj uzelpot Vienotībai, kurai opozīcija bieži pārmet valsts speciālo dienestu darbakārtības noteikšanu, bet tagad izrādās, ka tā rīkojoties pati Saskaņa. Taču bez atbildes publikācijā pausto informāciju arī nevarot atstāt.

Tāpēc uz komisijas sēdi uzaicināts gan DP priekšnieks, gan ģenerālprokurors. Sēdē gan netikšot apspriestas Drošības policijas operatīvās darbības metodes, jo komisijā strādā arī Saskaņas deputāti, bet šai partijai ir «tiešā [sakaru] līnija ar Maskavu».

S. Āboltiņa iecerējusi, ka N. Mežviets un Ē. Kalnmeiers varētu sniegt informāciju par to, kādā veidā tiek veikta DP darbinieku uzraudzība un kādā veidā, ja vispār, tiek nodrošināts, ka atļaujas iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju piešķiršana amatpersonām neatšķiras no procesa un kritērijiem, kādā šīs atļaujas tiek piešķirtas DP darbiniekiem.

Iespējams, ka šie jautājumi tiks izskatīti arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa vadītajā Nacionālās drošības padomē, taču viņa palīdze Līga Krapāne, aizbildinoties ar padomes darbības slepeno dabu, atteicās sniegt informāciju par nākamās sēdes saturu. Tiesa, šobrīd tiekot saskaņoti amatpersonu darba grafiki, lai padomes sēdi sasauktu.

Tikmēr divpusēja tikšanās jau bijusi N. Mežvietam un Ē. Kalnmeieram. Abas amatpersonas sarunas laikā secinājušas, ka izplatītajā publikācijā ir izteikti pieņēmumi, kas balstās uz informācijas interpretāciju, nevis konkrētiem faktiem par DP darbinieku prettiesisku rīcību.

Abas amatpersonas norāda, ka šādu nepamatotu apgalvojumu izplatīšana publiskajā telpā nelabvēlīgi ietekmē valsts drošības iestāžu un to amatpersonu darbību un apgrūtina tām uzticēto pienākumu pildīšanu nacionālās drošības jomā.

Žurnālistes rakstu abi drošības un likumības sargi dēvē par pretreakciju uz dienesta aktīvo darbu valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu stiprināšanā, un tā esot sagatavota, lai diskreditētu kārtību, kādā tiek izsniegta atļauja darbam ar valsts noslēpumu.