2014. gada dati rāda, ka 2014. gadā gandrīz trešā daļa jeb 29 procenti laukos dzīvojošo mājsaimniecību nevarēja atļauties visiem bērniem iegādāties jaunas drēbes (pilsētās jaunas drēbes nevar iegādāties 17,4 procenti), savukārt 16,4 procenti – bērnu vecumam atbilstošas grāmatas (pilsētās – 6,1 procents), raksta portāls NRA.lv.

Salīdzinot ar 2009. gada datiem, 2014. gadā pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kuras visiem saviem bērniem nespēj nodrošināt jaunas drēbes, (no 19,8 procentiem 2009. gadā līdz 21 procentam 2014. gadā) un divus pārus katram gadalaikam piemērotu apavu (no 8,3 procentiem 2009. gadā līdz 9,8 procentiem 2014. gadā). Ir samazinājies ģimeņu īpatsvars, kuras vairākas reizes gadā visiem saviem bērniem vecumā līdz 15 gadiem nespēj nodrošināt iespēju piedalīties regulārās atpūtas aktivitātēs, piemēram, peldēšanā vai mūzikas nodarbībās (no 21 procenta 2009. gadā līdz 13,8 procentiem 2014. gadā). Uzaicināt ciemos bērna draugus un ieturēt maltīti nevar atļauties desmitā daļa mājsaimniecību.

Ģimeņu spēju nodrošināt noteiktas pamatvajadzības būtiski ietekmē bērnu skaits mājsaimniecībā un ģimenes apstākļi, proti, vai bērnus audzina abi vecāki, norāda CSP Sociālās statistikas departamenta Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas speciālists Viktors Veretjanovs. Piemēram, jaunas, nelietotas drēbes nevar atļauties 30 procenti ģimeņu ar trim un vairāk bērniem un 27 procenti ģimeņu, kurās bērnu audzina viens pieaugušais, turpretim ģimenēs, kur ir abi vecāki audzina vienu bērnu, jaunu apģērbu nevar atļauties 8,9 procenti.

No 2010. līdz 2015. gada sākumam Latvijā bērnu skaits samazinājies par septiņiem procentiem. Kopš 2012. gada Latvijā iezīmējas neliela dzimstības rādītāju pieauguma tendence un pieaug arī bērnu vecumā līdz 17 gadiem īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Lielākais bērnu īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā ir Pierīgas reģionā (19,6 procenti) un Kurzemē (18,4 procenti).