Valsts kontrole (VK) jau pērn sita trauksmes bungas par šo jautājumu, vēršot uzmanību uz to, ka visbiežāk līdzekļi nelietderīgi tiek tērēti komandējumiem, kā arī dažādiem remontdarbiem, kas nav saistīti ar prezidentūras vajadzībām. Arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, komentējot apmēram 100 miljonu eiro lielo tāmi, pauda satraukumu: ja reiz Lietuva prezidentūrai tērējusi 60 miljonus eiro, tad Latvijai proporcionāli iedzīvotāju skaitam nevajadzētu tērēt vairāk par 40 miljoniem eiro, bet daudzas valstis pamanījušās prezidentūru organizēt vēl daudzkārt lētāk.

«Diemžēl VK prognozes ir piepildījušās, un konstatētie pārkāpumi ir nopietns signāls, ka līdzekļi tiek tērēti apšaubāmiem mērķiem,» preses konferencē atzina valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Par spilgtāko piemēru viņa nosauca Ārlietu ministriju (ĀM), kas no šā budžeta pērn tērējusi būtiskāko daļu – 54% jeb 19,6 miljonus eiro, bet pārējie resori 46% jeb 16,6 miljonus eiro. Tā Krievijā par šo naudu izremontēts vēstniecības policista dzīvoklis, iegādātas automašīnas vēstniecībām Japānā, Norvēģijā, Baltkrievijā un citur. Pirktas arī mēbeles, elektropreces un citas lietas, kuras nebūtu jāsedz no prezidentūrai atvēlētā budžeta.

VK uzskata, ka ĀM, pamatoti neizvērtējot, vienojusies par nomas maksas paaugstinājumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai Latvijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā. Tādējādi samaksāts par 169 000 eiro vairāk, nekā ir faktiskie apsaimniekošanas tēriņi.

Ar ekonomiju nav izcēlušās arī citas ministrijas un iestādes, kas šo naudu likušas lietā pēc saviem ieskatiem, piešķirot prēmijas, pērkot jaunus telefonus darbiniekiem, kas nav saistīti ar prezidentūru. Valsts kanceleja pamanījusies nomainīt logus vienai no Ministru kabineta zālēm, bet Zemkopības ministrija izremontējusi konferenču zāli.

Piecos resoros ir piešķirtas iepriekš neparedzētas prēmijas un naudas balvas par 32 000 eiro, visdāsnākās – 11 000 eiro – izmaksātas Kultūras ministrijā. Savukārt, lai iekārtotu darba vietas, no prezidentūras budžeta izlietoti 13 000 eiro, no kuriem būtiskākā daļa – 9000 eiro – aizplūdusi uz Iekšlietu ministriju.

E. Krūmiņa norādīja, ka ir arī labie piemēri: Veselības ministrija un Tieslietu ministrija bijušas apdomīgākas un atbildīgākas ar šo līdzekļu tērēšanu.

«Jūnija beigās Latvija nodos prezidentūras grožus Luksemburgai, un tad mēs redzēsim pilnu ainu par tēriņiem un to atbilstību šim projektam,» teica E. Krūmiņa, uzsverot, ka valdībai būtu jāizsecina par budžeta plānošanas procesu un naudas izlietojumu atbilstoši noteiktajiem mērķiem.

Politologs Filips Rajevskis, komentējot VK atklātos pārkāpumus, atzina, ka šāda naudas izšķērdēšana neesot viņu pārsteigusi. «Nekā citādi kā par lielām dzīrēm pēc jostu savilkšanas to nevaru nosaukt,» skarbi sacīja F. Rajevskis. Viņam neesot šaubu, ka to visu «mēs konsolidēsim un samaksāsim no saviem nodokļu maksātāju maciņiem». Cerēt, ka kāds par to atbildēs, esot naivi, tāpēc svarīgi esot to visu neaizmirst, kad tuvosies vēlēšanas.

Arī politologs Ivars Ījabs, kurš gan vēl nebija iepazinies ar VK informāciju par apšaubāmajiem tēriņiem, nejutās izbrīnīts, portālam NRA.lv norādot: «To jau rādīja šā projekta tāme, kas bija ļoti sadārdzināta. Vai ministrijas un citi resori to izmantojuši, lai aizbāztu caurumus, nav izslēgts. Raugoties no distances, skaidrs, ka valsts pārvalde tiek finansēta briesmīgi, un tas attiecas arī uz algām. Ļoti iespējams, ka virkne labi apmācītu cilvēku paliks Briselē, kur darba samaksa ir krietni pievilcīgāka.»

Eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš teicās neko nezinām par šādiem nelietderīgiem izdevumiem, tāpēc nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka ministrijas «nav ko paķērušas papildus». Katrā ziņā tā viņam esot pilnīgi jauna informācija. Viņš sekojot šā lielā notikuma saturiskajai pusei, nevis naudas lietām. Un par paveikto darbu, arī likumdošanas jomā, varot tikai priecāties. «Es teiktu, ka viss izdarīts izcili labi. Un tādā veidā mēs esam stiprinājuši savu statusu ES,» paveikto uzteica K. Kariņš.

Arī Inese Vaidere VK ziņojumu vēl nebija lasījusi, tāpēc atturējās to komentēt. Taču viens gan viņai joprojām neesot saprotams: kāpēc Latvija tās suvenīru – šalli – uzticējusi ražot Lietuvā, kad mums pašiem Talsos ir tik labs uzņēmums. Tā gatavotās linu šalles pat iepriekš dāvanām bija pasūtījis Eiroparlaments. «Bet šīs bija tiešām briesmīgas, katrā ziņā ap kaklu tās nebija liekamas,» atzina I. Vaidere.